* * *
Sep. 27., 2007 | 02:43 pm
es bieži vien domāju, ka būtu baigi forši, ja viens cilvēks varētu tā kaut kā sadalīties uz pusem. tad viena mana daļa varētu sēdēt ar bērnu, bet otra iet un darīt, strādāt, ceļot, cīnīties... a, tagad man jāsamierinās ar to, kā ir, jo bērns mums tāds, kas ne mirkli nevar viens pasēdēt un paspēlēties savā nodabā. pat gulēt liekot man stundu jāsēžj un jāmidzina. žēlojos. bet man šodien kaut kā slikti.