Nezāl`s jau neiznīkst - 27. Augusts 2007

Melna kafija bez cukura, bez jebkā cita. Drausmīgi laba! Kādreiz es kafiju vispār nelietoju. Tā riktīgi iesāku, kad strādāju avīzē. Tolaik baigi mocījos ar galvassāpēm, un kolēģes man palīdzēja - iedeva pretsāpju tailenolu un pamācīja, ka virsū vajag uzdzert melnu, stipru kafiju. Bija vēlamais efekts. Turklāt man iegaršojās (protams, bez tā tailenola :]).
Vakar uztaisīju skrubi no kafijas biezumiem un mazliet rupjās sāls. Man šķiet šausmīgi labs līdzeklis. Āda tāda mīksta, maiga, forša un smaržo mazliet pēc kafijas. Kafijots rudu. :)

to, ka ir rudens, es sajutu rakņājoties dārzā. zeme sāk smaržot pēc ražas novākšanas.

kad eju, kustībās, it kā nemaz negribot, iešifrēju ziņu, ka man visa pasaule pie kājas, bet ītenībā jau tā nav. citiem nav jāredz īstenība. tas tikai visu bojā. laikam jau tagad sanāku sapuvis ābols. bet reizēm iedomājos, ir tik viegli apjukt pašam, pēkšņi vairs nesaprast, vai esmu tas šķietamais, vai tas (ko kā iedomājos) īstais, reālais, mājās esošais, es pats sev.