Nezāl`s jau neiznīkst - 9. Augusts 2007

8:09 pārskatu savus ierakstus un saprotu, ka pēdējā laikā traki lakoniska esmu kļuvusi.

9:49 gribu ceļot. nu, arī tāpēc, lai var nesarkt un nemulst, ja ir runāšana par tēmu - kur esi bijis. bet vispār jau vajag citādākus iespaidus.

11:09 karsts laiks man patīk tikai tad, ja var iet ārā gulēt saulē un ķert pigmentus. visideālākais būtu - jūra. a, kurš man šo dos? neviens.

15:01 ir tik stulbi apzināties, ka esi atkarīgs no tik daudz kā un ka savu ikdienu neveido tu pats, bet esi spiests plūst līdzi citiem, galvenajiem. v-parāvis, arī es gribu būt noteicējs kaut kam. nu ok, es esmu katlu un pannu pavēlniece, bet tas nav tas, ko man īsti gribētos... kaut kā gribu domāt, ka esmu vairāk vērta.

15:35 es esmu pieradusi pie dinamiska ritma. kad visu laiku kaut kas notiek. ok, ir karsts un tā, bet man negribas sēdēta mājā, gribas iet pie ūdeņiem, da vienalga kur... ka kedas kūp vien.

16:24 dusma, ka gaudu-rudu atkal ilīdis no migas.

šovakar bijām uz dārzu. pēc ņāmmām. paņēmu ķirbi, lai rīt var paeksperimentēt un lauzt šejieniešu stereotipus, ka ķirbis jau nu nav ēdams, jo ir negaršīgs. ir man viena ideja. ja sanāks labi, tad par to rīt te iepļerkstēšu. salasījām ābolus. vispār dārzeņdobē prasās pēc ravēšanas. ai, kā prasās, bet nu nav ne laika, ne transporta tur tā aizbraukt uz stundiņām, jo ir bišku attālums. arī kukurūzai jau veidojas vālītes. tikai žēl, no lielā mitruma perioda, visi mazie kabacīši sapuvuši. bēda. bet nekas, moš sanāks aizstāt ar ķirbi.
puikam ar dikti patikās. šis tur tuntuļoja apkārt, lasīja ābolus. es šim devu jāņogu, bet viņš izspļāva, uzkāpa ar kāju un paskatījās uz mani ar to savu "eu, mamma, kas tas pa tūdu" skatienu. skāba. vispār visa diena bija tāda - pēc jāņogām, bet uz vakaru un tagad jau ir labāk. tēja un gabaliņš šokolādes. miega deva.

Vispār jau gulēt netaisos. Uznāca pēkšņšs idejbums, iedvesma vai kā nu labāk patīk to nossaukt. Jāpadarbojas!