Nezāl`s jau neiznīkst - 2. Augusts 2007

ielej man tēju
tikai bez cukura
ausī
iekliedz, sakliedz, sapurini
saki, ka esmu lielisks
lieliskākais
no dzeramtraukiem.
apputeksnē, aplaisti
mazliet pakaltē lai jūt
kā ir kad nav
liec pašam ieslēgt gaismu
izskrūvē spuldzi
noliec sveci
es nemāku uzvilkt
sēr-ko-ciņ-u
bet to varu un daru
tumsā paliek acu
apēsto ābolu džems
un vannā iet pāri ūdens
vienalga ielej vēl tēju
zāļu zaļo
slāpst
zaļonku nosmērēts
mans ģīmis pret tavējo
atsitas
zemē nenokrīt
aizķeras krēsla kreisajā stūrī
un gaida
negaidītu pieskārienu


* * *
nav šodien uzrakstīts, bet šodienu raksturojošs :/

idritvaiķirsīt!

iet ta ka pa Valmiers bedraino iel trotuāriem!
(galvenais, ka uz priekš)

ziniet, ko man atgādina svaigs baziliks (pēc smakas) - runča apmīztu piparmētru.

pieiet pie ledusskapja, ataisīt un saprast, ka nav ko ēst. atcerēties, ka kaut kad sen tika piedāvāti gurkiši, bet konstatēt, ka arī tā bļoda ir tukša. vēl viena iespēja - traki iecienītais kaimiņienes ērkšķogkrūms. vakar turklāt dabūts oficiāls uzaicinājums(kaut jau vairākas nedēļas tāpat pa kluso gāju pieēsties) iet paspļaudīties vai salasīt debesmannai. bet tagad pa logu paveras skats - šī atvedusi tanti rozā maikā, kas nu saujām grābj (manus gardumus). jopcik, ne? un tā jau otro gadu pēc kārtas, kopš es te esmu...