audzināšanas ietekme
Apr. 7., 2007 | 12:39 pm
audzināšanu viņa sajuta tajā dienā, kad, pusdienslaikā kafejnīcā dzerot zaļo tēju, sajuta anīsa piegaršu. anīss viņai riebjas, bet kaut kāds princips iebilda atstāt tēju neizdzertu. par spīti riebumam - traki garšīgā biezpienmaize tika apēsta, krūze atstāta tukša, pēcgaršai uzkošļāts orbit bez cukura.
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories
* * *
Apr. 7., 2007 | 03:49 pm
sāp galva un zobs. tas pats vienīgais, kas man jebkad mūžā ir bijis jālabo. zobārsts būs sačakarējis, šķiet, ka blombe izkritusi. nais. un viss vienā laikā, kad stresu tāpat pietiek.
Svešķermenis | ļoti vēlams - neklusēt! | Add to Memories
* * *
Apr. 7., 2007 | 03:51 pm
es šodien atkal kaut ko sapratu, bet nespēju izkristalizēties priekš darīšanas. vēl ne.
nananā.
ārā saule tāda augstprātīga kniebj sāpīgi vaigos, izsit pa asarai, kā čeku veikalā par izdarītu pirkumu. un tad vēl nosaka- pienāciet lūdzu arī vēlāk. no, no, no fenkjū. nu, nepatīk man tāds laiks. gribu laukos, kur smaržo biezpiena plātsmaize un speķa pīrāgi, sniegpulksteņi un izplaucēti bērzu zariņi virtuvē uz galda. un ir silti sēžot pie tikko kurinātas krāsns.
vispār jau var manīt, ka sācies pavasaris - atkal jau (kā katru gadu) visa Gaujmala bija vienās ugunīs. atbrauca policija, ātrie, ugunsdzēsēji, šķiet kaut kādiem sīkajiem sarakstīja protokolus, nodzēsa un mašīnām kratoties nozuda aiz līkuma. cietušo, šķiet, nebija, tādēl nesaprotu, ko tie ātrie te iesāka...
šķiet kaut kā tā savādi. vai tiešām pašvaldībai nekas nav par to, ka šie nesaved kārtībā savus īpašumus, bet tie nabaga zemnieciņi maksā tur simtiem. ū, jē. fizikas skolotājs teiktu, ka es te šobrīd nodarbojos ar diletantismu, bet nu, vienalga - stulbi tak. labi, ka starp manu māju un Gaujmalu, kas katru pavasari deg krākdama ir ceļš. i, to, es pati savām rokām kāda pakaļai pielaistu uguni.
nananā.
ārā saule tāda augstprātīga kniebj sāpīgi vaigos, izsit pa asarai, kā čeku veikalā par izdarītu pirkumu. un tad vēl nosaka- pienāciet lūdzu arī vēlāk. no, no, no fenkjū. nu, nepatīk man tāds laiks. gribu laukos, kur smaržo biezpiena plātsmaize un speķa pīrāgi, sniegpulksteņi un izplaucēti bērzu zariņi virtuvē uz galda. un ir silti sēžot pie tikko kurinātas krāsns.
vispār jau var manīt, ka sācies pavasaris - atkal jau (kā katru gadu) visa Gaujmala bija vienās ugunīs. atbrauca policija, ātrie, ugunsdzēsēji, šķiet kaut kādiem sīkajiem sarakstīja protokolus, nodzēsa un mašīnām kratoties nozuda aiz līkuma. cietušo, šķiet, nebija, tādēl nesaprotu, ko tie ātrie te iesāka...
šķiet kaut kā tā savādi. vai tiešām pašvaldībai nekas nav par to, ka šie nesaved kārtībā savus īpašumus, bet tie nabaga zemnieciņi maksā tur simtiem. ū, jē. fizikas skolotājs teiktu, ka es te šobrīd nodarbojos ar diletantismu, bet nu, vienalga - stulbi tak. labi, ka starp manu māju un Gaujmalu, kas katru pavasari deg krākdama ir ceļš. i, to, es pati savām rokām kāda pakaļai pielaistu uguni.