Nezāl`s jau neiznīkst - 5. Aprīlis 2007

mazais tāds nemierīgs. atkal jau aizmiga tikai tad, kad paņēmu uz rokām. baigais mums viņš. raksturā, var teikt, pilnīgi un noteikti manī atsities. nu, labi, neatlaidība - tas varbūt vairāk no papucīša :), bet viss pārējais - nelokāmība, iedomība, spītība, kašķīgums utt. tas no manis. tagad viņš čuč, puspavērtām acīm rokas izmetis uzvarētāja pozā. man teica, ka tas norādot uz viņa drošību par savu dzīvi un to, ka vecāki vienmēr būs ar viņu.
ārā kaut kāds drūmais. man sāp mugura. naktī atkal slikti gulēju. pēdējo nedēļu laikā tā ir. vai nu murgi, vai bezmiegs. nevaru atslābt. sadzēros antistres tabletes - nelīdz. šķiet, ka man pat no viņām vēderu griež un sāp galva. salst. kaut kā ne vien fiziski, bet arī garīgi. gribu karstā vannā ar piparmētru vannasputām, kas atsvaidzina. gribu zilo mālu maskau uz sejas, bet bļāviens drogās vairs neredzēju. nevaru atrast. žēl. bija arī labs pretcelulīta līdzeklis.
būs jāpalasa. vakar izlasīju to, kas vajadzīgs kursiem. attapos, ka ma vajag vēl pāris grāmatas, bet bibliotēku slēdz gandrīz uz mēnesi. nez ko darīšu. tagad dikti vajadzēs. būs jātaisa darbi, lai vismaz kādu papīreli beigās var dabūt. un, o, jā, pa šitām brīvdienām man jāuztaisa darbs - kam viss jau izdomāts tikai jādodas ārā meklēt piemērus.
žēl, ka netiku uz laukiem. dikti vajadzēja uz turieni. tur ir cita enerģija, tur var dabūt svētku sajūtu. te tās nebūs. viss kaut kā citādi. ei, pietiks man gvelzt- jāizmanto mirklis - jaāpalasa.

svētkos gribas labu laiku, lai var iet ārā. visu dienu būt saulē. svaigu gaisu prasa manas plaušas, bet es tik salstu ar lipton tējas krūzi rokās.

derētu šovakar iedzert vīnu. prasās tas plūmju - haiku laikam saucas. lai prāts pamet kūlenīšus.