Aptuveni gadu mans ikdienišķais stāvoklis ir depresija un īgnums. Sabiedrībā cenšos tos abus apkarot un būt nedaudz līksmāks. Kuram gan patīk klausīties īdēšanā. :D Bet gadās atsevišķi mirkļi ar mānijas epizodi, kad gribas bļaut: te ir tik lieliski!!! Piem., šovakar ielienot pēc pirts ezerā. Pats fakts jau ir pierasts, bet pelēkās debesis ar tumšiem mākoņiem, lietus lāšu sišanās pret seju un lielie viļņi pustumsā radījā tādu sajūtu kā skatoties uz dažu post metal/post rock grupu albuma vāciņu (bet postmetāls ir kruta lieta!). Ehh, stāvēju ilgi līdz nabai ezerā un skatījos tajā perfektajā salikumā.
Apmēram šitā, tikai ar melniem mākoņiem:
