Tiem kam patīk smagas drāmas, varu ieteikt krievu filmu Дочь (2012.gads). Nopelnījusi vairākas balvas krievu kinokonkursos un nesen parādījusies internetā.
Vispār krievu drāmas mēdz būt tik smagas, ka reizēm pēc filmas noskatīšanās rodas doma izsvītrot šo žanru no savas kinogaumes. Tas varbūt vairāk par filmām, kuras ir ļoti skumjas un reizē nerosina domāt, pēc filmas paliek stupceļa sajūta. Šī Дочь gan likās citādāka. Smaga, bet tai pat laikā pietiekami laba, lai ieliktu 10 balles.
Vispār krievu drāmas mēdz būt tik smagas, ka reizēm pēc filmas noskatīšanās rodas doma izsvītrot šo žanru no savas kinogaumes. Tas varbūt vairāk par filmām, kuras ir ļoti skumjas un reizē nerosina domāt, pēc filmas paliek stupceļa sajūta. Šī Дочь gan likās citādāka. Smaga, bet tai pat laikā pietiekami laba, lai ieliktu 10 balles.
Imantā dzīvoju jau aptuveni 4 gadus un mums te ir viena kafejnīca (vairāk ta kā bāŗs). Šo 4 gadu laikā tajā kafejnīcā neesmu redzējis nevienu klientu. Tikai saimnieku sēžot pie galdiņa, lasot avīzi, lūrot laptopā, kaut ko uzdzerot. Pilnīgi gribās aiziet un parunāties ar viņu, kas ir tas viņa dzinējspēks, kas liek katru dienu vērt vaļā savu iestādi, apzinoties, ka klientu nebūs.