Pacifists

Imantā dzīvoju jau aptuveni 4 gadus un mums te ir viena kafejnīca (vairāk ta kā bāŗs). Šo 4 gadu laikā tajā kafejnīcā neesmu redzējis nevienu klientu. Tikai saimnieku sēžot pie galdiņa, lasot avīzi, lūrot laptopā, kaut ko uzdzerot. Pilnīgi gribās aiziet un parunāties ar viņu, kas ir tas viņa dzinējspēks, kas liek katru dienu vērt vaļā savu iestādi, apzinoties, ka klientu nebūs.