kinostudijas dārzā smaržo pēc zemē sakritušiem āboliem un piemirkušiem zirnekļu tīkliem.
mājās bija labāk. mājās vienmēr ir labāk.

negribu rudeni. man tikai ziemassvētkus, lūdzu, un tad -atkal pavasari, ja?

tā..ceturtdiena.. tas nozīmē , ka rīt ir piektdiena un parīt jau ir brīvs.
zibšņo doma, ka vajag aizbraukt uz laukiem pie mammas..kādu mēnesi nav būts.

Kurp joņo vēja suns
Vai dzenā pēdas tam kāds
Šai pilsētā nav ievērots
Nekad vēl tāds

Caur pūli lauzdamies
Kā meži, zinādams skriet
Skrien vēja suns bez atelpas
Tik tālāk vien

Un ļaudis apstājas
Ir savāds satraukums
Nekad tā joņojis
Vēl nav neviens no mums

Vai neprāts viņu dzen
Vai nāve ķer to ciet
Un drošākie no pūļa
Sāk tam līdzi skriet

Kurp joņo neprātīgais vēja suns
Neviens vēl nezin to
Un cauri pilsētai
Kā vējš tas aizjoņo


Jau visa pilsēta
Skrien vēja sunim līdz
Un zin kādēļ
It visu sirdis krūtīs trīc

Ja kāds no skrējiena krīt
To simtiem gadu mīl
Kurp vēja suns tos vilina
Ir jāuzzin

Kad beidzas pilsēta
Un sākas jūras krasts
Suns apstājas un redz
Cik viss te neparasts

Viņš priekā rej un lec
Tā, kā suns to prot
Bet ļaudis stāv
Un vēja suni nesaprot

Bet nemana nevienu vēja suns
Ir beidzot laimīgs tas
Jo savās asinīs
Viņš nav no pilsētas

nē, nu jau tā , ka es negribētu precēties ar viņu vispār..Tikai šobrīd nav pārliecības, ka VAJAG.
Toties ir pārliecība, ka tādai pārliecībai jābūt.
katrā ziņā, teksti "ja jau tu neprecies, tātad nemīli" nepaātrina šo procesu kā tādu.
Mīlu, bet neuzticos.

1dienas nav labas dienas.
ne-ne.

no žiguļiem uz golfiem
no golfiem uz audi
latviešu tauta sabiezē
no žiguļiem uz golfiem
no golfiem uz bmw
latviešu tauta progresē

aš, viena mums darbā ir baigā intrigante..baigā.. un es tikai skatos un klausies, kā veiklā mēlīte vienu pret otru sarīda šefu un projektu vadītāju.
un nav man drosmes viņiem , pateikt kas ir kas. un drīz jau būs par vēlu.

tev oranži mati
tev oranžs ir viss
kas notiks
ja kāds šeit mūs ieraudzīs
asi pieskaroties lūpās lasi
ātri tikai brīdid un mēs projām

skatiens te
pieskāriens tur
tikai vēl mazliet
un sākas viss no gala.

Tavas domas es ienīstu, bet pieskāriensus dievinu mazliet. Vēl tikai maziet, mazmazlietiņ un atkal ir nodots viss,ka svēts un neaptraipāms.

skatos, draudziņ, uz tavām bildēm draugos.lv, un man prieks, ka tev arī ir otra pusīte.
tagad man vieglāk ir saņemties tev nezvanīt brīžos, kad man tevis pietrūkst, brīžos, kad man gribas tikt pažēlotai mazmazlietiņ..brīžos, kad liekas, ka tikai taviem skūpstiem piemīt īstā burvība.
tagad man ir vieglāk. Jo bija labi tikai vakaros , kad bijām kopā, un tas tiešām nebija bieži. No rīta veinmēr bija smagi.. jo es biju sakrāpusies gan savam cilvēkam, gan tev..lai gan tu vienmēr zināji, bet neko neteici..
mēs pievelkamies. Jā.
Jo es zinu, ka arī tevi es piekrāptu.- tu esi pārāk labs pret mani.

aizvainojums kā putns sitas pa domām. tuk-tuk-tuk.
-nu kāpēc Tu raudi??
un neko jau nevar pateikt, jo mēle , škiet, pielipusi pie augslejām, zobi sakosti tā ,ka muti neatvērt.
un nevar jau saprast kāpēc. Tāpēc, ka meloji. Tāpēc, ka es noticēju. Tāpēc, ka viņa nav tavs tips. Tāpēc, ka viņai ir tas kas man nav- VILINOŠAIS NOSLĒPUMS.
es nesacīšu neko.
vārdi visu sabojā.
-Kuš-kuš,,saulīt manu..būs jau labi, labi mums viss būs..