manā galvā jau ir uztapināts milzumgarais saraksts ar lietām&darbiem, ko es izdarīšu , kad viņš aizbrauks.
sākot ar melni nokrāsotiem matiem un beidzot ar izlasītu "mehānisko apelsīnu", ieskaitot visādu labu &ne tik labu cilvēku apmeklēšanu un tējas iedzeršanu kopā ar tiem, kuriem jau to solu kādu pusgadu.
un tās domas priecē tik ļoti, ka bail paliek.. cik ļoti es brīžiem vēlos viņa aizbraukšanu..

vakar kola un rums. stulbs strīds. cigaretes.
un šodien gribas, lai tas beigtos ātrāk. ienīstu atvadas.

mājās, mājās, mājās gribu.
šodien man visi liekas stulbi.

uzmanies, ko vēlies- viss var piepildīties.
Viņš iespējams nākošnedēļ aizbrauc uz 3 mēnešiem. Viņam- peļņas laiks, man - laiks pārdomām.
..eehh..

opā.. rudens ir klāt.. no savas jaciņas sķirties mani nepierunās vairs neviens!!
ja es būtu rīcības cilvēks, es tagad i-netā meklētu , kur noīrēt sev istabu, dzīvokli vai kaut kādu nebūt mājokli. ziemas miegam, tā teikt.. Jo vairāk dienas skrien, jo vairāk man liekas, ka tā nav mīlestība. Vismaz ne tā , kā bija. Tagad tas ir ērtums un pieradums. Un stereotipi- nedzīvot vienai. ĢIMENE.

visu karaļvalsti  par šokolādes plombīru BEZ visādiem-tur gabaliņiem!!

 

 

Dzirdēju, ka vienā jogurtā ir 10 miljardi bifido baktēriju.
Nopirku. Pārskaitīju.
Tā jau domāju- divu trūkst!

kucēns un kuces dēls- doma viena, bet sapratne jau cita.

jocīgi ,kad ar satiekot sen neredzētu draudzeni, jau pēc 5 min iestājās neveikls klususms.
cilvēki mainās. varbū tikai es.

tā.

šovakar- randiņš ar Mīļo.

rītvakar- jāapciemo mamma.

 izskatās GARLAICĪGI

Aizvakar nodega televizors.

 un ko lai tagad vakaros dara,m?

gribu trollīšus!!

mīlu un viss.
tieši tādu, kāds viņs ir. tieši tādu. un nevajag man skaidrot, ka citi labāki.
es mīlu, un tas viņu manās acīs padara par vislabāko.
tā gan.

eh, vnk..sēri..
tikai 2diena, bet jau nevaru sagaidīt 5dienas vakaru.
ir rudens, bet manā degunā vēl dzīvo ceriņu smarža. un ievziedu.

un nevajag pie manis sapņos sūtīt cilvēkus, kas man reiz bija/ir svarīgi. Nevajag pie manis sapņos sūtīt jūtas, kas sen jau izjustas sausas. nevajag. laiks iet uz priekšu. un lai kā man gribētos to visu paņemt līdzi kabatā - tā nedrīkst. un viss

puiša bijušā pieteicās īrēt brīvo istabu mūsu dzīvoklī. ņemot vērā viņas pēdējā laika aktivitātes.. NAGLĀ..

viss ir tieši tā, kā bija jābūt. drāma par pievilkšanos ir beigusies. prieks par tevi, bijušais, un par sevi arī. :))

oho! ārā grādi krīt, bet man tikai ceļas. uz darbu neaizgāju, pēc tailenola arī iet slinkums. tagad barojos ar mammas sagādātajām upenēm..

ak, tu, mammīttētīt kā viss apnicis!!