05:27 pm - Dažādība uz robežas: Islāms un Rietumi
Tātad spilgtākie momenti no aizvakardienas diskusijas. Roberts Klimovičs paziņo, ka viņš zin, kā jutās ebreji pirmskara Vācijā, raksturojot latviešu sabiedrības attieksmi pret viņu kā islāmticīgo (nē, Ahmed Klimovičs naidīgi komentāri twitter ir tīņu problēmas salīdzinājumā ar sistemātisku iznīdēšanu nacionalitātes dēļ) Fatima čīkstēja, ka sabiedriskās vietās viņu aprunā, cilvēkiem ir naidīgi acu skatieni un viņa jūtoties kā mēbele (nekā personīga, bet tā arī izskatās).Kūle, kā jau filozofe, atteicās konkretizēt savu nostāju vai viedokli, bet tas viņai neliedza izteikt dažādas domas bez pamatojuma, tas ko viņa tiešām pamatoja bija piebilde, ka ir vairāku zinātnisku grāmatu autore (kura tā ir "Filosofija"?), tas tā, lai klausītājs Kūli nenotur par vienkāršu kaimiņtanti, bet cilvēku ar ievērojamu intelektuālo bagāžu.
Politiķis Abu Meri mēģināja ieņemt neitrālu nostāju, stāstot, ka "not all" musulmaņi ir radikāli un pieminēja divas valstis kurās ir šariats, liekot noprast, ka tādas ir tikai dažas.
Tad sekoja Tēraudkalna viedoklis, pateicīgākais regressive-left pārstāvis visā diskusijā (tam vajadzēja būt Melbiksim), argumentos pieminēja gan kristiešu fundamentālistus, gan uzbrukumus abortu klīnikām ( visā pasaules vēsturē nogalināto cilvēku skaits uzbrukumos abortu klīnikās ir kaut kādi 18, tas pat nevar aizšņorēt kurpes islāma teroraktu upuru skaitam viena mēneša laikā).
Klimovičam ar Abu Meri gandrīz izvērsās asāks konfliktiņš, jo Abu Meri iestājās par aizliegumu aizsegt sejas sabiedriskās vietās (arī Kūle par to iestājās) bet Sakss ātri vien brāli Ahmedu nomierināja. Klimoviča kunga asā reakcija ir saprotama, jo pirms tam viņš bija teicis, ka labāk, lai sievietes nav jāredz, redz tikai savu sievu, sirds mierīgāka (Robčikam derētu kāda acu aizseja ikdienas lietošanai).
Islāma centra preses sekretārs minēja diezgan interesantu faktu, ka visvairāk radikāļu ir starp ateistiem (jā, esmu diezgan bieži dzirdējusi par ateistu valstīm, kurās ne-ateistiem, homoseksuāļiem, laulības pārkāpējiem izpilda nāves sodus un ateistu pro-rape taisanajām tiesām).
Protams, ka tika pacelts bijušā islāma centra vadītāja Petrova vārds, ko Klimovičs ātri pārlaboja, kā "mans draugs" (bez komentāriem). Lai arī kā tika gaidīts nosodījums un novēršanās no Petrova jaunajiem uzskatiem, tas bija velti.
Jautājumu daļā pajautāju Klimovičam ko viņš domā par šariatu kā valsts konstitūciju, uz ko viņš atbildēja, ka tā ir dieva dāvana, ko mēs vēl nespējam novērtēt un neesam pelnījuši (paldies dievam).
