Emotions

December 24th, 2008

09:46 pm

Sēžu pie datora un čekoju internetā visādas fīčas, dzeru šampi no vīna glāzes(kauns & negods) klausos vulgāru dziesmu un it nemaz nedomāju par Jēzus piedzimšanu, ne arī par ģimenes moderni uzklāto z-svētku galdu. Vēlāk es iešu pie Kikī, jo viņai nav vecāku mājās (tīņu tusiņš) pirms tam sabliezīšos pilnai laimei dopingu. Tādi ziemasvētki mani ļoti apmierina, es pat atļaušos teikt labākie, kas man ir bijuši. Jo pirms tam es visulaiku mēģināju sevī radīt kaut kādu nepamatotu kristiešu rozā z-svētku ainiņu un tas nekad neizdevās, tāpēc skumjas neizpalika. Tagad ir zajibis!
Priecīgus svētkus, draugi!

11:31 pm

Kad runājos ar vecākiem, man ir pilnīgi pohuj ko saka mana māte, mani totāli uztrauc ko teiks mans tēvs. Tēva viedoklis ir viens no svarīgākajiem viedokļiem manā dzīvē. Ne jau tāpēc, ka viņš būtu intelektuāls, vai tas debīlais mietpilsoņu iemesls, ka viņš ir mans tēvs un viss. Nē! Bet gan tāpēc, ka viņš ir vīrietis un viņa īpašības mani piesaista. Pirmais vīrietis, kurš man šajā dzīvē ir ierādījis vietu, un nepievērsis uzmanību, lai tagad manas prasības no vīriešu atzinības izpaustos tik fatāli slimi, ka man pašai no sevis ir kauns. Vienīgais veids kā varu viņam ieriebt ir tas, ka mans brālis mani mīl vairāk nekā viņu, un tas ļauni priecē!
Powered by Sviesta Ciba