mans iekšējais entp enneagram type 6 nav bijis šitik veselīgā pozīcijā (un ar veselīgu es domāju darbojos atbilstoši savām funkcijām, izmantojot to stiprās puses, nevis esot in the grip)
apgalvojums, ka kaut kas būtu izcili ir nepareizs, bet rotaļāties ar lietām un neatrasties konstantā panikas ieskāvumā ar nebeidzamām raizēm par VISU ir patīkams uzlabojums.

i cannae trace things back to one moment, bet sapratu, ka ietekmīgs posms bija mans stulbais darbs restorānā/hotelī. un lai gan es regulāri jutos pilnīgi neiederīga-nederīga-nepareiza tam visam un īpaši jau pēc jebkādām interakcijām ar carol-the-cunt, tā bija tik nenormāli vērtīga pieredze to stop giving a fuck. ar laiku aizvadot savus šiftus mana iekšējā attieksme aizslīdēja no nervozitātes, nedrošuma un nepietiekamības uz this-is-fucking-amusing un i-cannae-care-anymore un bring-it-on. interakcijas ar niki arī palīdzējušas mazināt anxious overcaring.


esošais darbs ir drusku dramatisks brīžiem. un arī daudz prasošs no manis. tas pieņem, ka es pratīšu un varēšu izdarīt lietas. kaut ko es arī izdaru. tagad pa visru kodēšanas un dažkārtējās testēšanas pienākumiem, esmu arī iegrozīta nedaudz vadošā pozīcijā - menedžoju sprintus, dodu cilvēkiem uzdevumus, kas ir sprinta ietvaros jāuzkodē. sazinos ar mūsu lielākā klienta pārstāvi ikdienas mītingos, lai informētu par progresu un noskaidrotu neskaidrības. tbh, man nav ne jausmas, ko es daru. joprojām nesaprotu tā produkta detaļas. and i am just kind of winging it. un par lielu pārsteigumu, atnākot mājās, man nav vēlme aizdzert apziņu kādā pagaldē vai pieraudāt peļķīti/vannu. i just laugh at it all. or move on without much care.

es noteikti esmu kļuvusi arī vairāk vienaldzīga pret apkārtējo pasauli. pozitīvais aspekts tam ir tāds, ka mani nenomoka tik ļoti debilitating anxiety un panikas. negatīvais - varbūt citreiz empātija pieklibo.

es laikam nekad dzīvē vēl neesmu jutusies šitik optimāli. un es zinu, ka daudzi teiktu, ka vienaldzība nav jau nekāds veselīguma un kvalitātes mērs, bet man der.