iezūmējoties spoguļattēlā un pavērojot sejas ādu, ļoti labi varu redzēt, ka tā ir tāda kā novecojusi salīdzinājumā ar kaut kādiem vidusskolas laikiem
man tas šķiet tā forši
arī tāpēc, ka visi šie pēdējie desmit gadi galvā ir tāds dīvains laika ritējums, laika gaidīšana un laika pazušana. bet ķermenis tomēr to laiku sajūt un atspoguļo