August 21st, 2012 (12:47 am)
skaņa: the kilimanjaro darkjazz ensemble
skaņa: the kilimanjaro darkjazz ensemble
pēdējās dienās un nedēļās tik ļoti tāda to give up on people, communication and life in general sajūta
un tas pat nejūtas tā depresīvi izmisīgi šobrīd. vairāk kā tāda drūma nopūta. jo nu, ko gan es vispār citiem ar savu klātbūtni maz varu piedāvāt. kaut kāda vērtība tāpat ir vien to viņu citu galvās kaut kas iedomāts, kas man visuticamāk nebūt nepiemīt.
lai gan tā pat nav tik ļoti tāda vēlme pavisam ierakties no visa un visiem prom. vismaz ne konstanti. jo, piemēram, es ļoti gaidu, kad rīt še ieradīsies Lelde un tā. tas ir drīzāk kā savas eksistences bezjēdzīguma un disfunkcionalitātes ļoti uzmācīga apziņa.
un kāpēc gan lai man gribētos ļoti censties citus ar to apgrūtināt. tomēr reizēm ar daru. ar nepatiku pret sevi.
jo nu, ko gan es vispār citiem ar savu klātbūtni maz varu piedāvāt. kaut kāda vērtība tāpat ir vien to viņu citu galvās kaut kas iedomāts, kas man visuticamāk nebūt nepiemīt. geez, it kā tā nebūtu ar visiem, izņemot māti terēzi un ļoti bagātus cilvēkus, kas citiem var pirkt mašīnas un aifounus. Tev, protams, ir visas tiesības justies bezjēdzīgai un disfunkcionālai, bet es Tev nepiekrītu; nav jau tā, ka kāds kādam vispār var dot kaut ko ļoti konkrētu, cilvēki vienkārši priecājas socializēt, un pofig, ka Tev varbūt liekas, ka neesi tāda un šitāda, ja Tu man un citiem interesē un patīc, tātad ir kaut kas Tevī, kas interesē un patīk, un tur Tu neko nevari izdarīt. pat ja Tu pati tās lietas neredzi.
just deal with it, you ARE likeable :P