es neesmu droša, kā saprātīgi izpaust savu sajūsmu un labsajūtu
taču šis bija the awesomest thing i've done in a while.

contemporary dance jebšu latviski tā laikam tiek dēvēta par laikmetīgo deju.
un gluži vai netīšamības dēļ es šovakar biju uz pirmo nodarbību beginners grupā.

būdama tik nekoordinēta, neveikla un kustību ziņā lēni mācoša, lielāko laika daļa jutos kā tāds maziņš kaķēntiņš (miu), iemests lielajā, plašajā pasaulē. tas gan netraucēja darīt līdzi. arī tāpēc, ka pasniedzēja attieksme bija tāda, ka dejas nolūks ir izjustas kustības, gūts prieks, nevis viens-divi-trīs-četri-sinhronitāte.
man patīk arī tas aspekts, ka viena no prasībām, izveicot kustības, ir veikt tās kind of ar visu ķermeni. patīk, jo viens no iemesliem apmeklēt šo dejas paveidu, ir iemācīties labāk un daiļāk koordinēt savu ķermeni. jo man tas šķiet daiļš un pašai patīk, bet vienmēr ir šķitis, ka es to tik tik neprasmīgi un nedroši izmantoju. tāpēc labs veids, kā noskrubināt kaut nelielu kārtu baiļsajūtas, neveikluma un tamlīdzīgu sajūtu, kas piemeklē ik reizi, kad jāsaskaras ar ķermeņizmantojošiem mirkļiem.
šī ir arī lieliska iespēja veikt muskuļstaipījumu un kļūt lokanākai.

un tas viss ir tik jauki un lieliski, un manis iepriecinoši, ka tagad šovakar pa māju man gribas pārvietoties veikto kustību elementu ietvaros.

jāievada ķermenī kāda ogļhidrātu deva, kalcija un ūdens resursi. un jāizbauda pa asiņu vadiem cirkulējošās prieka molekulas.