mācībprieks

mācības ir beidzot tikko kā sākušās un dzīve ir guvusi jaunu/atkal jēgu.
šodienas ģenētikā tiku pie čupas pildāmiem uzdevumiem un tagad priekpilni ciparoju un domāju. zīmēt Punnett squares, samest visas ģenētiskās iespējas un tad atkarībā no pazīmēm, kas izpaužas, iekrāsot lauciņus dažādās krāsās, jo uz krāsiņām skatīties ir daudz jaukāk un pārredzamāk, kad jānosaka proporcionālie daudzumi.
man kā parasti ir skumji, ka pēc lekcijas ir jādzird komentāri, kā, piemēram, well this was two hours worth of nothing. bēēt whatever.
šis ir labi. jo parasti tā nenotiek, ka rr atnāk no mācībiestādes, un nevis ieplok kaut kādās mūžīgajas prokrastinācijas dzelmēs, bet gan izvelk uzdevumu kaudzi un pašrocīgi kaut ko baksta mācībām.

..un tad māsa atnes burkānu vai divus, un man ir matē. tad varbūt pasaule tomēr nav vienmēr slikta vieta, kur būt.