Šodien uzinstalēju savu pirmo Wifi rūteri ar vienkāršu iemeslu - lai tagad varētu gulēt savā jau iegulētajā gultas otrajā stāvā un sērfot wikipēdiju. Pa defaultiem uzinstalēju smuki, bet līdz ko gribēju paknibināties dziļāk, nevienu reizi vien nācās taisīt factory resetu, bet nu bija to vērts.

Nedēļa pilna ar plāniem. Trešdien ciemos, ceturtdien boulings ar kursu un vakarā Depo jāiet iečekot drauga koncis. Vienīgi vīkends tāds neieplānots. Bet nu plāni jau vienmēr uzrodas. Citreiz par laimi, citreiz - diemžēl.

Buenos noches !

Hey!

Te tev nu bija. Vienreiz tik paspēju iepostot no vecā Sīmaņa, jo, veiksmīgā kārtā mani vecāki mani apaļajā BD (kurā es pats sevi varēšu apsveikt pēc minūtēm 40) aplaimoja ar jaunu klēpi - Acer Aspire 5520. Tiešām jauks verķis. AMD Turionx64 (1,9 GHz X 2), 2 GB RAM, nForce čipsets, Vista Home.. Visas ekstras. Stabili palielinās manu studiju efektivitāti .. cerams.

Rīt jāceļas 7 no rīta, jātaisās uz Ložmetējkalnu, uz talku, tā kā jālec vien būs matracī.

Buenos nočes, kompadres !

Stompbokss izvērtās par wah wah pedāli. Zeka vailda crybaby, ja vēlamies būt akurāti.

Enīvej, nothing much happened lately un tieši tāpēc ir arī jāieposto :)

Holla stulbajam binladenam, kas grib visu pasauli pievērst islamam un ieturu klusuma brīdi 11.09 upuriem, viņu ģimenēm, bojāgājušajiem ugunsdzēsējiem un visiem pārējiem nelaimīgajiem, kas tur tika iesaistīti.

U-13 pārcēlās uz jaunu mēģstudiju, mazliet industriālāku, līdz ar to hellraisingam ir attiecīgā atmosfēra.

Lai nu kā - nu esmu Biznesa Augstskolas "Turība" Sabiedrisko Atiecību fakultātes 1. kursa students. Tā kā turpmākie posti laikam tiks veikti no šī mitekļa. Pagaidām par savu informācijas nesēju izmantojot manu aizvēsturisko Fujitsu Siemens laptopu, tomēr pagaidām ar to pietiek. Vienvārdsakot - te ir forši (neapmaksāta reklāma) tā kā come and join. Nezinu, kā ir citās fakultātēs, bet PR studenti ir baigi labie, par ūbero dekānu nemaz nerunājot.

Sestdien jāsvin apaļais "20" un arī ar to es sevi apsveicu. Talkā varēšu vismaz tusēt ar svinīgu garastāvokli.

Apnika rakstīt, tā kā pagaidām viss. Shautauts visiem maniem kolēģiem!

Āij, man ir ieskaitīts avanss, rīt braukšu uz rīgu iepirkt kādu stompboxu, visticamāk jau ekvalaizera pedāli.

Parīt U-13 mēģis. Ja informācija ir pareiza, tad 4. augustā, kopā ar jau iepriekš pieminētajiem Broken Finger un citiem spēlēsim Ikšķilē "Dainās". Tāda bode, var uzmeklēt vietās.lv. Detaļas ievietošu, kad pats par tām uzzināšu.

Aizparīt braucu uz auditioningu vienai rokgrupai par ritma ģitāristu. Cerams ies gludi, tomēr esmu mazliet satraucies.

Just for the sake of updating - Vēl 2 solo Youtube kanālā.

Pirmie 2 video manā YouTube kanālā. Jāsvin ..

Metallica - Unforgiven solo

Ozzy Osbourne - No More Tears solo

Sidenote: Kur nu vēl stulbāk nekā darbavietas tualetē kārtot darīšanas un konstatēt, ka nav toaletes papīra.

Aye!

Nekas īpašs nenotiek. Darbs - UG.com forumu un interviju lurkošana, Youtube sērfošana (vakar noskatījos Springera interviju ar GG Allinu. Sorry GG faniem, bet tas cilvēks bija pilnīgs absolūts bezcerīgs idiots), ģenerāli, sviesta dzīšana. Mēģis ik pārdienas un vispār pagaidām viss ir tikai dīkstāvē. Jāgaida alga un jāiepērk paris stompoxi (Plānots ir ekvalaizers, hromatiskais tuners un vaukšķis), protams, tie ir ilgtermiņa plāni, jo no algas ļoti liela daļa aizies grupas kopējā tehnikas fondā. Tad vēl pēc tam locking tuneri un EMG aktīvie noņēmēji, tad jāsāk domāt, kā tikšu vaļā no sava Metalzone pedāļa un Crate kombja. Ak dies, kā es to visu realizēšu, nav ne jausmas.

Enīvej, tas ir apstiprināts - mana grupa - U-13, Gaterstrādnieki, Broken Finger, Non-Accord, Inner Mental Cage un vēl pāris grupas spēlēs Ikšķilē Lido. Datumu uzzināšu nākamajā mēģī, tad arī katrā gadījumā iepostošu.

Keep shreddin!

Aidā. Laiks ikdienas purkšķim.

Visa vakardiena darbā tā arī pagāja. Nosēdēju un nedarīju neko. Pilnīga rutīna. Nu vienīgi ultimate-guitar.com dažus rakstus un intervijas palasīju.

Par kultūras namu un 18. īsāk sakot, direktore, latviski sakot, sapisās. Respektīvi, tikai pēc nedēļas izrādās, ka viņa man sakot brīvos datumus, ir pateikusi nepareizo. Vakants nav 18. jūlijs, bet 18. augusts. Šī, kā izrādās ir skatījusies augusta lapā, redzējusi brīvu astoņpadsmito, bet sajaukusi, tā kā runa uz to momentu bija par Jūliju. Un es viņai toreiz vēl vairākas reizes pārprasīju. Nu bļāviens. Ok, it kā ziņa laba, vairāk laika sagatavoties. Vienīgi žēl jau izprintēto afišu un tā. Nu labi, bet šīs nedēļas laikā krājies stress beidzot ir nost. Nu tāds samērā apmierināts zvanu Mārtiņam (U-13 ritma ģitāra, vokāls) šis nu lab, viss ok. Zvanu Oļegam un - nu bļins, šim tieši 18.08 jāspēlē. Vot i neraža. Nu tagad iešu piektdien turpināt sarunas. Apspriedīšu par citiem datumiem. Bet nu cilvēki, ar kuriem runāju vispār iesaka neielaisties ar kultūras namu, ka labāk tādus mazāka mēroga končus ir rīkot Dobeles Kinoteātrī. Nu skatīsies, Dobeles kino tāpat ir zem kultūras nama, tad jau to pie reizes varēs apsriest. Un šodien tāpat uz Rīgu uz mēģi, tad jau pie reizes arī to varēs izrunāt bandmemberu starpā.

Tas par business. Enīvej, šodien sazvanījos ar mazu laiciņu atpakaļ iepazītu kolēģi, uz klasiku orientēto akustisko ģitāristu Māri. Satikāmies, aizgājām uz veco Dobeles mēģa telpu mazliet iejamot. Tad nu izdomājām, ka jāpamēģina kādi coveri ieslīpēt un uzspēlēt. Tad sarunājām pāris dziesmas no GnR, Metallica etc. Nevaru sagaidīt ar viņu saspēlēt.

That's all for this update. Laters !

Labrīts ! Laiks rīta kiberatraugai.

Vakar biju uz kultūras namu. Precīzi desmitos, tad, kad bija sarunāts ar direktori. Es aizeju pie viņas, viņa samērā dusmīga, jo redz bija sarunāts, ka vakarā (diez, kādēļ es ko tādu neatceros). Tā arī pasaki: "Nu bet kā, jūs tak teicāt, ka būsiet kultūras namā no rīta ap desmitiem arī". Un es viņai skaidri biju pateicis, ka manās interesēs ir slēgt līgumu. Atbilde "Nu tad pasēdi 15 minūtes, runāsi ar mākslinieciskās daļas vadītāju." Es biju šokā par tādu attieksmi. Nu OK. Sēžam ar Līvu gaidam. Atnāk mākslinieciskās daļas vadītāja, mollīga tante pēc paskata. Runas rit, un kā izrādās, tajā trešdienā, kad ir plānots spēlēt, ir vietējam orķestrim mēģinājums. Es saku, ka direktore teica, ka 18. ir brīvs, afišas jau izprintētas, "direktore nezināja," viņas atbilde. OH FUCKING PLEASE, kā var direktore nezināt, ja pūtējorķestris mēģina principā katru nedēļu (pats tur gadu nospēlēju un manas vecās grupas bundzinieks tur spēlēja, tā kā es zinu) + vēl MDV bija klāt, kad direktore man paziņoja, ka 18. ir brīvs. Un tagad vēl vēlāk viņa man pasaka, ka iespējams nemaz neļaus rīkot, jo pagājušais alternatīvais koncerts beidzās ar nonarkošanos, tualešu pievemšanu etcetera. (nu mēs ar veco grupu spēlējām tur toreiz, bet nu mums izskatījās, ka tur viss norit visai civili. Bet vai iepriekšējā pasākuma sūdīga organizācija ir mana problēma ? Pie tam, ja nemaldos to organizēja Dobeles pašvaldība sadarbībā ar Dobeles Jauniešu centru. Enīvej - es tā nedomāju. Mans uzskats ir tāds - esmu klients, kaut tikai fiziska persona, tomēr esmu gatavs maksāt par pakalopjumu. Pie tam, jutu arī mazliet vecuma diskrimināciju. Enīvej, iedeva man uzrakstīt tehnikas pieprasījuma raideri, ko arī izdarīju. Solīja parunāt ar direktori un tad pazvanīt ap pieciem. Domā, pazvanīja ? Dirsā pazvanīja. Maukas.

On the bright side, biju Rīgā pēc instrumenta. No 4 epifona lespauliem tik 3 bija palikuši. Tos tad arī ņēmu priekšā rūpīgai analīzei. Pirmais bija melns les paul standard. Nu protams, pirmais les pauls kopš laba laika paņemts rokā, atgriežās atmiņā familiārais ērtais grifs un ar manu ģitāru salīdzinoši zemais action. Abi noņēmēji vietās, skaņa super, tik vizuālais so-so. Nu ok ņemam nākamo - cherryburst krāsas standard plus. Nu šitam viss bija vietās, nekādi nevarēju atrast, kur piekasīties - action zems, grifs ērts, noņēmēji skan labi, īpaši patika grifa noņēmēja skaņa, kas ar draiviņu pa taisno Slash skaņu atgādināja. Nu ok, tāds apmierināts nolieku maliņā, kaut gan jau nojaušu, ka this is the one. Nu i trešais bija tāds dzeltenīgs Gary Moore krāsas tipa Less. Šitam bija vecā stila LP grifs, kurš it kā ir mazliet ātrākai spēlēšanai. Nu sorry, man likās tas grifs šausmīgi neērts. Skaņa protams bija pa pirmo zorti, bet tad es pārslēdzu uz grifa noņēmēju un nepatīkami konstatēju, ka skaņa ir dikti lielos dubļos, atšķirībā no tikko ņemtā cherrybursta, kurš nezaudējot basus, saglabāja savu patīkamo, skaidro, mazliet akustisko skaņu. Tad vēl pamanīju,ka pickguardā pie tilta noņēmēja ir šķirba. Respektīvi, neprasmīgs darbs. Atradis tik daudz mīnusus, ņēmu rokā dragāt tālāk cherryburstu, kurš uzreiz likās baudāms. Paspēlēju vēl kādas minūtes 10, gāju paķert stīgas un tad norēķināties. Ļoti paveicās, ka pārdevējs bija agrāk ar tēvu spēlējis grupā (ak, mazā pasaule), līdz ar to es par 380 LVL ģitāru dabūju iztērēt tikai 340 LVL. 40 latu paliek nākotnē kādam pirkumam.

Pēc tam braucām mājās, ar Līvu kafūzī paēdām (steiks "Sintijā" - Djūijs no Family Guy teiktu "orgasmic"), es viņu pavadīju un tad ašā solī uz veco mēģa telpu, kur piekabināju les'u savam kombim un nebeidza mani pārsteigt ģitāras ērtums un labā skaņa. Vēl nekad nebiju izjutis tādu vēlmi izslēgt distortion un kaifot pie les paulam tipiskās clean skaņas. Uzzvanīju debeskalej'am kompānijas pēc šis arī atbrauca. Paklačojām un viņs mani aizrāva līdz mājām. Kudos tev par to.

Nja, rīta kiberatrauga sanāca mazliet lielāka nekā biju cerējis.
Enīvej, may the shred gods be with you ! 'til next time.

Vakar tā arī visa diena pagāja. Nevienu reizi telefons neiezvanījās. Nu ok vienu. Toneris jānomaina. Ūūū, kāds izaicinājums. Tā arī visa diena pagāja lasot GWAR/DBE vokālista Deiva Brokija blogu.

Kultūras nama direktori sazvanīju, tiesa tad, kad jau bija par vēlu. Jānotinas no darba būs šodien uz kādu stundu, lai to līgumu noslēgtu. Esmu kinda nervozs, jo laika paliek aizvien mazāk un es nezinu, vai man tā līguma noslēgšanas padarīšana veiksmīgi izdosies. Un vēl pēc tam jābrauc uz Rīgu satikties ar Oļegu un paķert afišas un sākt lipināt pa Dobeli.

Tomēr, tai braukšanai uz Rīgu ir viens patīkams, pat ļoti patīkams aspekts. Sazvanīju Rondo un, velns parāvis gīčas ir klāt. Viens Epi LP Standard un četri Epi LP Standard Plus. Ceņņiks plusiem ap 380 LVL, tātad, laimīgi, mana budžeta ietvaros.

Un tagad nāk mana idiotisma izpausme - Rondo sazvanīju vakar. Ap diviem. Tātad braucu jau vakar uz Rīgu, jo tad arī bija mēģis. Bēt, viens tāds mīnuss, ka kāds idiots (es) aizmirsa Rondo vēlreiz precīzi noskaidrot darba laiku, un šis idiots automātiski no-zila-gaisa pieņēma, ka veikals strādā līdz 19:00. Tad, kā jau godīgs cilvēks, sagaidīju darba dienas beigas, mājās no čehola izņēmu veco gīču un priecīgs braucu. Un, cik nepatīkams bija stienis, ieraugot, ka darba laiks ir līdz 18:00 (Rīgā biju ~18:10). Un, ja es nebūtu bijis tāds stulbs losis, man jau šodien būtu mēnesi gaidītā ģitāra. Plus vēl, lai vismaz grupas biedru acīs neizskatītos pēc pilnīga dauņa, vajadzēja izdomāt aizbildinājumu, kāpēc netieku uz mēģi (jo, protams, pašpārliecinātais idiots-es bija nepārvarami pārliecināts, ka mēģināt varēs ar jauno cirvi, līdz ar to veco nemaz nebija paņēmis līdzi). Šodien, neskatoties uz neko, pofig, tīšos no darba jau kādos 16:00, lai varu laikā tikt uz turieni.

Nu, protams, bēda bija uz to momentu, īpaši, apzinoties, ka tas viss varēja arī nebūt, pajautājot vienkāršu jautājumu : "Ā, un starp citu, līdz cikiem jums ir darba laiks?" Bet nu vakars tika izglābts, aizejot ar Līvu pavakariņot un jauki pavadot vakaru kopā.


Jūtu, ka rīt no rīta būs vai nu gaužām pozitīvs kiberklucis vai arī kiberdiareja.
Pagaidām, cheers!

Darbā telefons visu dienu nav zvanījis, tad nekas cits neatliek, kā apdeitot blogu.

Tad nu tā. Traks vīkends bija. Piektdiena - it kā nothing special, ja nu vienīgi tas, ka darbā dabūju normāli paskriet (kaut kā dīvaini. Parasti tā skriešana ir pirmdienās un piektdienās ir haļava nevis otrādi). Zvans uz Rondo - ģitāras nav (no way!). Protams, pēc darba uzreiz uz auteni un uz mēģi. Mēģis kā jau mēģis, tomēr pašam neiziet no galvas, ka rīt pirmo reizi šīs grupas sastāvā jāspēlē publikas priekšā. Protams, skatuves pieredze ir, vairāk vai mazāk, tāpēc tik traki nemaz nejutos, īpaši tāpēc, ka jāspēlē turpat mēģa telpā, bet nu tomēr. Lampu drudzis bīš bija. No mēģa Dobelē ierados tik kādos pusvienos, tomēr ar visu to, ka biju ļoti saguris, nolēmu, ka nenāks par ļaunu aiziet uz veco mēģa telpu un patrenēties, pieslīpēt savus solo utt. Diez ko ilgi patrenēties nedabūju un tā kā biju pārguris nolēmu gulēt tur pat uz dīvāna.

Sestdiena. Pamodos ap pusdienlaiku. Uzvilku rīta dūmu un ņēmu rokā gīču, trenējos tālāk. Laikam pēdējā laika intensīvs trainings nācis man par labu - īpaši ilgi nebija jāspēlē, kad jau jutos iesildījies un varēju produktīvi spēlēt. Rīgā bija jābūt puspiecos, tad nu izrēķināju, ka būtu labi izbraukt ap diviem/pustrijiem. Uz mēģa telpu arī draudzene atnāca, tad nu abi vilkām uz autoostu. Visai veiksmīgi dabūju biļeti, kas iet tikai pēc pusstundas, bet nu meitene (vārdā saukta Līva) mani pagaidīt nevarēja, jo viņai bija jāskrien savās darīšanās (kā nekā Dobeles pilsētas svētki, kuros viņai bija jādzied .. tik un tā, baigā !), bet nu satikām paziņas Andreju ar Sabīni, kas arī bija brauca uz Rīgu, uz ķinīti, un viņiem bija jābrauc ar tieši to pašu mikriņu, ar kuru man. Nu vismaz man bija kompānija. Iegāju Narvesenā un pirms busa paņēmu vienu hotdogu par brokastīm (kas, kā laika gaitā pierādījās bija mana vienīgā dienas maltīte). OK Buss - Jelgava - Rīga - Atvadīšanās - Stockmann - alus iegāde - tramvajs - satikšanās mēģa telpā...

Auditorija tomēr ieradās ar palielu nokavēšanos un, diemžēl, ne visa, bet nu alus ir, šņabis ir, instrumenti noskaņoti ir - varam sākt. Atnākuši ietusēt arī bija kolēģi no Broken Finger, kas arī spēlēs ar mums Dobelē un citur. Viņi nospēlēja pāris dziesmas, līdz ar to, teorētiski, sanāk, ka viņi mūs iesildīja. Man jau pa to laiku pāris ali asinīs un, ņemot vērā ļoti minimālo pārtikas saturu, kas bija kunģī (atceramies hotdogu), es diezgan ātri biju apreibis. Un tas nāca tikai par labu manam performancam, jo varēju bezrūpīgi ārdīties pat solo laikā, un tik un tā par brīnumu nospēlēju kvalitatīvāk nekā mēģos parasti. Tā kā nospēlējām ļoti labi, visi bija putās, īpaši Oļegs (bundzinieks), kurš manāmi deva no sevis visu ārā. Tad nu vakara gaitā iepazinos ar vairākiem foršiem cilvēkiem, tajā skaitā ar Gaterstrādnieku vokālu Uldi, kurš visā visumā šķita ļoti patīkama persona. Tad vakara => nakts daļā nekas īpašs nenorisinājās - iedzērām, iejamojām, papļāpājām - viss štokos. OK, nāk laiks, ciemiņi pamazām izklīst, tad nu es ar sāku pakoties, lai uz busiņu dotos. Tad man Oļegs pienāk klāt un saka, lai es palieku. Ķip meitenes pāris arī ir, viš vēl zina tuvumā vietiņu, kur dzeramo var dabūt pēc 22:00. Es sākumā nu tā, nu šitā, beigās ai - fuck it, davai. Bet te jau bija mana pirmā kļūda, ka tāds manāmi iedzēris pazvanīju Līvai un laikam sarunāju visādas muļķības. Bet nu par to vēlāk. Nu neko - sarunājam ar sargu pa pāris aliņiem nesavārīt mums sūdus un laižam uz to veikalu. Aizejam, paņemam šņabi un alu, bet man nav cigarešu. Naudas ta maz, rīt mājās jātiek. Nu ok, paņemu vislētāko, kas tur bija dabonams uz to momentu - sarkanais Red & White. Pusceļā atjēdzos, ka esmu jau iesācis dzert sargam domāto alu. Stulbi. Diezgan ilgi uz vienu galu gājām, negribās kaut kā tik ilgi vilkties uz otru. Noķeram trolejbusu un sarunājam braucienu par velti. Ierodamies studijā. Tad nu viss baigi forši - dzeram, spēlējam kārtis (es nezaudēju, hehe, nevienu reizi. Bet nu, kam veicās azartspēlēs, neveicas mīlestībā - perfekti pierādījās svētdien, bet nu par to vēlāk). Tad nu vakars iet un pēkšņi RP jūt, ka nav labi. Skrienu, tolete ciet, blakus puķupods, ai pofig, nav ko zaudēt un "BLAAARG", mans hotdogs atrada ceļu brīvībā, diemžēl ne pa īsto izeju. OK, protams, kā jau lielā dzērumā + pēc vemšanas megamiegs, bet nu muļķis gāju tusēt tālāk. OK, čillojam, jūtu, ka atkal nav labi. Kaut kā aizstreipuļoju uz savu iemīļoto puķupodu un apsēžos blakus viņam. "BLAARG 2". Lielākā skāde tā, ka jūtu, ka miegs ņem virsroku, tad nu apguļos turpat uz flīžu grīdas. Ģuļot jutu, ka grūdieni turpinās, bet nebija spēka celties, līdz ar to .... Njā, man pat rakstot to metas pretīgi. Interesanti, kā būtu to kādam bijis no malas redzēt. Tad nu laiciņu pagulēju un rāpoju līdz pašai studijai, kur ir tepiķis, kur arī atlūzu.

Svētdiena. Seši no rīta. Nu, protams, ka vakardienas uzdzīvojuma sekas mani nepārsteidza - mutē miris kaķis, galvā reaktīvā dzinēja testi etcetera. Atkal atlūzu. Otrreiz pamodos ap 12 pusdienas laikā, protams, nejusdamies ne centimentru labāk. Oļegs, kuram arī bija manāma paģira vēl teica man, ka es esot tajos pašos 6 no rīta vēl dzērumā teicis, ka iešu jau uz auteni braukt mājās. Bet nu sāku sevis apkopšanas procesu, kas arī ietvēra pakauša atmazgāšanu no savām siekalām un kunģa sulas (i know, i'm a filthy son of a bitch) un lēnītēm sāku justies mazliet labāk. Pārrunājām vakardienas piedzīvojumus un nolēmām aizvilkt līdz Dominai iepirkt brokastu pirms es dodos uz mājām un viņš savās darīšanās. Nopirkām 2 mazos gaļas salātus, pāris kupatus un pāris aliņus. Aizgājām uz tādu mierīgu industriālo rajonu studijas tuvumā, tur arī piesēdām. Cik sapratu, es biju vienīgais, kuram tonakt bija kunģa izeja, līdz ar to, saprotams, Oļegs jutās daudz labāk par mani un gan salātus, gan kupatus visai ātri notīrīja. Man gan tā bija cīņa. Ja salāti likās mēlei nebaudāmi, tad man likās, ka no kupatiem es čist izvemšos. Salātus pievinnēju, ko par kupatiem nevarētu teikt. Enīvej, piebeidzām aliņu un gājām šķirtus ceļus. Tālāk trolejbuss - autene, satiku vēl vienu paziņu, ar kuru tad kopā rullējām mājās - mikriņš - autene - mājas. Tad nu nosvinēju tik ilgi nejusto mājas komfortu ar siltu dušu, Metallica S&M un BLS Boozed, Broozed and Brokenboned končiem, litriem ūdens un savu sarkano Red & White, kurš uz to momentu likās vairāk kā pretīgs. Tad nu, kad jau jutos diezgan labi, nolēmu, ka jāaizvelk uzkapāt gīča. Un tad arī tieši atcerējos par Līvu, pie kuras tieši arī bija mēģa telpas atslēgas, un zināju, ka dēļ vakardienas būs pārrunas. Tās arī bija. Kā stāsts ar sarkastisku ievadu, dramatisku iztirzājumu, bet tomēr ar happy endingu. Pavadīju Līvu mājup, un tad, kad pats ierados mājās, pa taisno iekritu gultā, šis trīsdienu piedzīvojums no manīm bija izsūcis visus spēkus...

Tā nu es te sēžu. Šodien jāsazvana Kultūras Nama direktore, kas man pagaidām nav izdevies, par lielu nelaimi, jo pēc iespējas ātrāk ir jānoslēdz līgums par potenciālo 18. jūlija koncertu. Nu enīvej, jāiet ēst, jau pusdienaslaiks tuvojas.

Laters !

Darbs līdz pieciem, pēc tam taisnā ceļā ar gīču uz pleciem uz auteni. Mēģis un ap pusnakti mājās un pa taisno gulēt. Un tā ik pārdienas. Te nu tev bija vasara. Tā vai tā - naudu vajag, jāstrādā, spēlēt vajag- jābrauc uz mēģinājumiem. Apvienot jau kaut kā grūti tomēr. Tik pat kā neatliek laika nekam citam. Jāmācās iedalīt prioritātes, tik ceru, ka tāds iedalījums, ka katru dienu mājās dabonu pabūt dienā kādu stundu (neskaitot miegu), ar laiku atmaksāsies, citādi es būšu nopietni ieberzies. Svētdien jāspēlē. On the bright side, jāspēlē būs arī daudz kur citur, kas tomēr būs tāds ļoti patīkams moments. Vienīgi, jadomā, kā to apvienot ar darbu, tā lai tas netraucētu darbam. Eh, jēziņ ...

Enīvej, par subjektu - Parokoties pa somethingawful.com uzzināju, ka gan DC Comics, gan Marvel šogad ir likvidējuši daudzus pasaules slavenākos supervaroņus. Tiesa, nav brīnums.3 dekādes un vairāk katru nedēļu izdomāt, kādā veidā varonis glābj pasauli. Tomēr, ko tagad pasaule darīs bez visiem šiem ar īpašām spējām apveltītajiem censoņiem ? Ieturēsim klusuma brīdi viņu piemiņai:

Kapteinis Amerika (1941 - 2007)
Āmrija aka. Wolverine (1974 - 2007)
Betmens (1939 - 2007)
Halks (1962 - 2007)
Zibenszellis (1940 - 2007)

Lai viņiem viņsaulē viegli spārdās ļaundaru pakaļas.

Mēs visi esam dziļās sērās.

Īsi un konstruktīvi, un kā jau subjekta rinda vēsta - esmu atpakaļ blogosfērā. Prieks, ka atcerējos paroli un varēju atdzīvināt veco, bez liekas čakarēšanās.

Tad nu, citējot oziju - "let the madness begin".

Enīvej - lai nu padarītu šo konkrēto ierakstu lasīšanas vērtu, pavēstīšu mana pēdējā mēneša aktuālāko jautājumu - "Kāpēc ellē ratā Latvijā nevar nopirkt epiphone les paul. Nevienu modeli, ne simto, ne standardu, nemaz par signature modeļiem runājot. Trešo nedēļu zvanos kā dulls apkārt pa visiem veikaliem. Pievedums it kā nāk, bet līdz galam neatnāk. Kur nu vēl debīlāku fīlingu, kā ja piķis ir, bet manta nav.

Enīvej, laters.

Lasīt grāmatas ir jautri, bet nospriedu, ka vajag arī mazliet interaktivitātes. Nu tad . Zinu to, ka man patīk čatot (izmantojot IRC). Nu tad, kāpēc lai to nedarītu neesot mājās ? Tad nu bruņojies ar ieteikumu lietot WLIrc, tā arī daru - gūglē meklēju WLirc. Atrast absolūti nebija grūti, bet lieta tāda, ka mans telefons un OKartes īslaicīgais GPRS pieslēgums nav tas labākais komplekts priekš IRC'otāja... Netiku pie čatošanas ne ar WLIrc , ne ar jmIrc , ne ar Virca. Šie klienti ir uz JAVA bāzes, tā kā iet uz principā jebkura jaunāka telefona. Bet ne uz visiem...

Sapratu, ka ar freeware'iem nebūs līdzēts, logojos iekšā My-Symbian.com. Searchā "IRC" - pirmais un vienīgais rezultāts man arī galu galā aizgāja. "Wireless IRC" saucās programma. Un šī man derēja, jo ir rakstīta C++ priekš Symbian operētājsistēmas, līdz ar to viņai nav vajadzīgi ne JAVA socketi, ne kaut kādi Http proxy (Šie arī bija mani klupšanas akmeņi. JAVA Socketus mans telefons neatbalsta, kaut gan jmIRC mājas lapā rakstīts, ka atbalsta. Un http proxy ... Njā. Tā kā ar manu pieejas punktu kaut kas neštīmēja, es nevarēju izmantot, ne WLIrc mājas lapā norādītos proxy serverus, ne LMT publisko proxy serveri ). Nav jau dārgi, it kā - ~15 $. Tomēr pagaidām sēžu uz trial versijas. Tomēr šo var jau uzskatīt par "tās naudas vērtu" klientu, jo bez plašākām iespējām (Man ļoti patīk baitu skaitītājs, kurš uzskaita, cik kB/MB lielu GPRS trafiku patērējusi programma.) vēl ir DCC iespēja (Failu saņemšana un nosūtīšana caur IRC protokolu).. Tomēr ir viena lietiņa, kas man vēl prasītos šajā klientā - iespēja būt online vairākos irc serveros vienlaicīgi, bet nu tas jau varbūt ir par daudz prasīts :).

Uz egli nebiju, bet spēlēju to pašu Hegemonia. Esmu atkarīgs no tā brīnuma. Atdzīstos.

Vakars. Vizīte pie Ārsta uz mājām Rīgā, precīzāk Jaunmārupē. Jauka kompānija. Ceļš mājup. Pa ceļam pāris lapas "Baskervillas suņa". 3 single player misijas Hegemonia. 8.mile. Un nu jau doma par gultu. ..

Rīt, nu tipa šodien "egle" .. forši, nevaru sagaidīt .. I'm being sarcastic here ..

Salīdzinot ar pagājušo nakti, šo es nogulēju kā cirvis. Truls un nekustīgs. Tomēr atmodās vēlme sevi pabaidīt atkal un tādēļ datorā ielādēju spēles F.E.A.R. demoversiju. Tā arī sanāca mana šīs dienas pamatnodarbe. Bet nu pirms gulētiešanas - tā vietā, lai skatītos Dāvidšovu (ko arī daru reti, jo parasti gultā iekrītu tik vēlu, ka vienkārši nav nepieciešams veicināt miega iestāšanos), nu es lasu e-bookus uz  mobilā telefona. Ļoti ērti, ņemot vērā, ka šajos pārsimt gramos var ietilpināt bez maz vai pusi manas skolas bibilotēkas un reizē kulturāli izglītojoši :). Uz doto momentu lasu A.K. Doila "Bāskervillas Suni". Jau agrā bērnībā biju sācis lasīt, bet nekad neizvilku līdz galam, jo paspēja iestāties vasara.
Visiem, kam vai nu nav slinkums sēdēt pie datora/PDA/Pocket PC/mobilā telefona, vai arī ir printeris mājās, iesaku e-booku portālu ManyBooks.net. Izvēle visai plaša - virs 3000 populārākajām grāmatām par baltu velti. Vēl plašāka izvēle par lētu naudu (3 - 20 $) ir eBooks.com. Tur varat meklēt pašus jaunākos bestsellerus digitālā formātā. Veiksmi !

Mana veselības recepte:

2 ēdamkarotes Sausās mikstūras klepus ārstēšanai
2 ēdamkarotes ērkšķrozīšu sīrupa
1x Brontex
1x Bromheksīns
1x DuoVits
1x Multi-B strong
1x Tavegils

Ārstniecības kurss : tik pat, cik bez šitā visa.

Nafig es sev to nodaru ? Pirmo 2 kopējies lietderības koeficients tā vai tā pielīdzināms zirga urīnam un tās tabļetkas tā vai tā ir placebo tipa komercija. Aizvediet mani pie tuvākā herbalista.

Tā kā jau iepriekšminētā slimība spēcīgi samazina manu iespējamo pašizklaides iespēju loku, nekas cits neatlika, kā nodoties sen nebijušam pasācienam - Holivudas filmām. Filmu kritizēšanā esmu tik pat spējīgs, cik adīšanā, bet nu tik un tā uzrakstīšu pāris vārdus. Mēģināšu iztikt bez teikumiem, kas varētu izbojāt skatītprieku cilvēkam, kas šīs filmas vēl nav redzējis.

Sāku ar Flightplan. Mani uz šo filmu ieintriģēja labi izstrādātais, pārdomātais treileris. Pēc tā noskatīšanās biju pārliecināts, ka varu gaidīt ko labi pārdomātu, profesionālu, Puaro stilā, lēni atšķetināmu detektīv-bojeviku, pēc kuras noskatīšanās jādomā vismaz nedēļu un līdz naktij jābrowso imdb forumi. Sākums pildīja solīto - nu gandrīz līdz asarām sajūsmināja Džodijas Fosteres talants un sižets filmas pirmajās minūtēs. Nu nav citu vārdu kā - skaisti. Tomēr - līdz filmas beigām man jau bija uzradušies tik ļoti daudz jautājumu sakarā ar sižetu, kurš bija caurumains kā Šveices siers. Cik drošs varēja būt ļaundaris, ka viņam viss izdosies? Viņa plāns - tik nepārdomāts, tik pārdrošs ar tik daudzām niansēm. Beigās tā arī paliku ar sajūtu, ka esmu "aplauzies". Manas cerības netika piepildītas.

Tālāk programmā - The Dukes of Hazzard. Man Džonijs Noksvils ir paticis jau kopš Jackassu laikiem, tāpēc filmu īpaši gaidīju dēļ viņa. Sižets man nelikās saistošs, kā arī nebiju dzirdējis par, laikam, tāda paša nosaukumu TV šovu. Tik un tā - kaut kā imponēja oranžā mašīnīte "General Lee". Filma galu galā bija patīkama relaksējoša izklaide pēc "Flightplan". Pāris jociņi, pāris pakaļdzīšanās un pāris panorāmas ar Džesikas Simpsones pakaļu. Vairāk jau arī nebiju no filmas gaidījis. Īstenībā, vairāk neko arī nevajadzēja.

Tā kā relaksam ir visai cieša saistība ar miegu, kurš man arī uznāca pēc TDoH noskatīšanās, izdomāju, ka sevi mazliet jāsapurina. Un ar ko var labi sapurināties? Nu vislabāk ar kādu horroru. The Ring Two bija mana izvēle. Ring1 likās viena no mīļākajām redzētajām šausmu filmām, un cerot, ka nevilšos sīkvelā, spiedu Play. R2 viss sākas ar to, ka viens kēkss laicīgi neiesmērēja kasetes kopiju kaut kādai vecenei no skolas, līdz ar to viņš ... mira. Un beidzās ar klasisko sejas izteiksmi, kādu mēs varējām uzlūkot 2 reizes pirmajā riņķī. Kopš tā moment gan Reichelai, gan Eidenam sāk rādīties murgi un ilūzijas, kurā uzdarbojas vecā labā kolēģe Samara. Tomēr manāmi Samara ir uzēdusies uz mazo Eidenu un ne tikai moca viņu, bet arī mēģina viņā iemiesoties. Gādīgajai māmiņai Reičelai nekas cits neatliek kā atsākt šīs problēmas risinājumu meklējumus.
Tomēr ar šo filmu baigie joki sanāca. Man šausmu filmas baida tikai skatīšanās momentos. Tomēr neiedomājos par to, cik nervu stimulācija efektīvi iedarbojas uz cilvēku, kad viņa organisms ir mazliet savārdzis. Šī nakts to pierādīja pilnībā. Naktī ap 4.00 pamodos slapjšs, sasvīdis ar panisku sajūtu. Jutu, ka vairs neaizmigšu. Galvā vislaik šaudījās ainas no R2. Nekad nebiju iedomājies, ka kaut kas tāds varētu atgadīties ar manīm. Nekādi es nevarēju sevi pārliecināts, ka tā ir fikcija, nevis fakts. Visu briesmīgāku padarīja vēl tas, ka manā dzīvoklī ir pilns ar spoguļiem. Ikdienā mani nevajā katoptrofobija, tomēr uz to momentu bija vienkārši baismīgi. Es pat pačurāt nevarēju aiziet. Papildus, tur kur es guļu, 1,5m attālumā no manīm ir TV. Da labi neko. Ar laiku nervi nomierinājās. Paņēmu rokā n-gage un izbraucu pāris trases Makrejā. Miega nomocīts tā arī aizmigu. Tomēr domāju, ka šitāds sīkums mani neatturēs no japāņu sīkvela Ringu ievērtēšanas, kas it kā esot labāks par amerikāņu The Ring.

Pēc R2 nolūrēšanas, vēl nenojaušot par to, kas mani sagaida skojošajā naktī, izlēmu, ka pirms došanās miegā, jāpaņem kāds smejamgabals. Pa rokai tieši kā bija The Hitchhiker's Guide to the Galaxy. Es mīlu britu humoru kopš Monty Python laikiem. Shaun of the Dead bija vienkārši nāvīgi laba filma. Bet nu back to the subject: Vienīgais, kas mani apbēdināja bija sižets, kurš pašos pamatos baigi izskatījās pēc Futuramas (kaut gan pieļauju, ka tajā laikā, kad Duglass Adams sarakstīja grāmatu, Groeningam vēl nebija pat prātā Futuramas koncepts). Bet nu uzjautrināja jebkurš no no personāžiem, tomēr vistuvākais sirdij bija depresīvais robots Marvins ("I'd make a suggestion, but you wouldn't listen." - mana mīļākā frāze). Kaudze manai humora izjūtai atbilstošu joku, interesants ceļojums, atklāsme par planētu izcelsmi viszinošās grāmatas pavadījumā.. Tomēr, ja nesanāk redzēt filmu, vismaz izlasat labākos citātus no filmas.