Es šodien atkal dancoju pa savām domām.(lai gan, kad es to neesmu darījusi.)
un ne velna es nesaprotu, kas man liek domāt tā, kā es domāju.
un ne velnu es nesaprotu, ko es esmu un ko neesmu atradusi..
bet skiet, ka es meklēju ne tur, kur vajag.
tagad es savas smagās domas stiepšu uz mūzikas skolu.

būtu jauki iemigt starp četrām sienām, bet pamosties kādas upes vidū.
upe mani nestu.
un es vienkārši nespētu nebūt spontāna.
tā vietā es viena pati te egoistiski sēžu.
a ziniet?
man patīk.
jāmēdz kādreiz būt arī lielam egoistam.

pagrimums iesācies..
pec pagrima saksies atkal ledus laikmets.
pēc ledus laikmeta- atkal atkusnis.
un tā es riņķoju vien ap savu asi...
riņķī,riņķī vien..
es jau no tā visa esmu nogurusi.
manas domas mani pašu nomoka.man sāp.
visur.
sākot no ādas līdz pat manai pašai sirdij.

tās sasodītās sķembas..
atkal ietriecās ar lielu spēku manā ķermenī.
tā pēkšņi..
nemaz neprasīja vai es to vēlos..
un nu atkal man tas viss ir jāvelk no mana ķermeņma āra..
man pietiks spēka..
man jāpietiek.

uztaisīju makaronsu ar gaļu.
un ziniet ko?
pat ēdams! ^^,

bļe..
atkal sākas viss no gala..

nu neesmu es stipra..
neesmu..

pargurusi- nesot,stiepjot,velkot saksofonu.
paliku aiz savām mājas durvīm 3 stundas..
ne telefona,ne atslēgas..
izmisums.
bet...
dzīva.

Bjorka man šonakt pamatīgi jauc prātu..

Rīgas centrāltirgū ir kafe-bars "Čiki Piki".
manā pagalmā ir solārijs.
logā ar lieliem burtiem rakstīts-Otrdienās pensionāriem atlaides.

Būt otram cilvēkam ir liela atbildība.

šodien es daudz uzzināju par savu krusttēvu.
netaceros viņu..
nomira, kad man bija 1 gadiņš..
gan jau kādreiz pastāstīšu par viņu..
gan jau..

Biju uz filma "Rīgas sargi".

ta filma rocks!

www.gazillionbubbleshow.com/gwr-1.html

es slīkstu savā naidā,sapņos un iecerēs..

Guntiņ.
es apsolos. ka kāu dienu es uz sienas uzzīmēšu to zīmejumu.

šodien man patika tas, ka kaut kas nebija..

kā nu man viss ir apriebies.
bravo!
jau atkal esmu iesviesta dusmu istabā!
to panāca diezgan labi un ātri.
nemaz nedomājiet, ka es par to pateikšos..
nu nē..
tāds dusmu un noguruma savienojums cauri manam ķermenim nav izskrējis nekad,
tagad es katru dienu tādā slīktu un mokos.
un dēļ kā?
dēļ lielākā naivuma pasaulē!
naivums dara savu.
nešubos, ka pēc pāris dienām, visu manu negatīvo enerģiju tas aizskalos prom,
tad pasaule uz mani skatīsies ar citām acīm.
tagad man vajag mieru.

jau apnika un nogurdina.

es gribētu, lai manas smadzenes darbojas ar visiem 100%, nevis tikai ar 5%..