Jau pirms laba laika paēdu, bet vispār apetīte nebija tik liela kā man pašai sākumā likās. Nu ko es varētu pastāstīt ? Āā, nu pagājušajās brīvdienās man uzdāvināja dzejoļu grāmatu. Autors ir Dzintars Tilaks, viņš būtībā nēesot rakstnieks bet gan raidījumu vadītājs un kkas tur saistībā ar Latvijas Radio, bet nu nejau biogrāfiju grasijos stāstīt. Nu, ja kādu interisā grāmatu sauc "Sirdslietu aģenta ritmiskas domas". Man ļoti patīk viņa dzejoļi, tie ir tādi mīļi un ar mazu humora devu. Nu ierakstīšu šeit vienu, kas man dikti iepatikās, lai jums lielāka skaidrīte.

Kauns atzīties,
bet nezinu, kur likt
tik lielu kaudzi
mīlestības.
Kaut izdalu pa saujai
tā, lai visiem tiek,
bet projām dotais
atgriežas
un mazāk nepaliek.
Ko darīt man
ar kaudzi mīlestības,
kad ziema nāk
un bail, ka nenosalst
vai nepārvēršas
ledus kalnā?

Tu tikai nebrīnies
un nebaidies,
ja kādu dienu
pie durvīm savām
ieraudzīsi
kaudzi mīlestības.
Es zinu -
Tev ir plaša sirds,
gan tajā vieta atradīsies
vēl vienai tādai
kaudzei mīlestības.

Nekas nav jādara,
tā nav pat jāaplaista,
jo mīlestība parastā
var pārtikt vien
no svaiga gaisa.