| Jau pirms laba laika paēdu, bet vispār apetīte nebija tik liela kā man pašai sākumā likās. Nu ko es varētu pastāstīt ? Āā, nu pagājušajās brīvdienās man uzdāvināja dzejoļu grāmatu. Autors ir Dzintars Tilaks, viņš būtībā nēesot rakstnieks bet gan raidījumu vadītājs un kkas tur saistībā ar Latvijas Radio, bet nu nejau biogrāfiju grasijos stāstīt. Nu, ja kādu interisā grāmatu sauc "Sirdslietu aģenta ritmiskas domas". Man ļoti patīk viņa dzejoļi, tie ir tādi mīļi un ar mazu humora devu. Nu ierakstīšu šeit vienu, kas man dikti iepatikās, lai jums lielāka skaidrīte.
Kauns atzīties, bet nezinu, kur likt tik lielu kaudzi mīlestības. Kaut izdalu pa saujai tā, lai visiem tiek, bet projām dotais atgriežas un mazāk nepaliek. Ko darīt man ar kaudzi mīlestības, kad ziema nāk un bail, ka nenosalst vai nepārvēršas ledus kalnā?
Tu tikai nebrīnies un nebaidies, ja kādu dienu pie durvīm savām ieraudzīsi kaudzi mīlestības. Es zinu - Tev ir plaša sirds, gan tajā vieta atradīsies vēl vienai tādai kaudzei mīlestības.
Nekas nav jādara, tā nav pat jāaplaista, jo mīlestība parastā var pārtikt vien no svaiga gaisa. |