vanadium - 31. Janvāris 2023

Man ir kaut kāds komplekss par uzmanības noturēšanas uzlabošanu ar papildlīdzekļiem. Man ir pilnīgi ok, ka cilvēki to dara, es pat neuztveru to par dopingu, ja izmanto eksāmenā, jo tu jau vienkārši uzlabo tikšanu klāt tam, ko jau esi samācījies.
Bet tas diskomforts ir par kaut ko citu - par personīgu iespaidu, ka paļauties uz papildlīdzekli vienmēr nes slidenās nogāzes risku (pierašana un atsitiena fenomens) un ja nevaktēšu, vai joprojām spēju radīt īstu uzmanību, fokusu sevī pašā, tad kaut kā iedragāšu savu uzskatu nedalāmību or smth. Bet es tāpat šito rakstu zem kofeīna ietekmes, kas nav sniedzis stimulējošu efektu jau kādus gadus 3? Var teikt jau esmu bedrē ar jums visiem :D
Bet esmu noskatījusi armodafinilu

Viens kolēģis sāka stāstīt ārzemniekam par izslavēto latviešu frazeoloģismu "cirvi var gaisā pakārt", kuru es un daži man pazīstamie dzird pirmo reizi. Šķiet pārsteidzoši, ņemot vērā, ka esmu pat atsevišķi veltījusi periodus agrākos gados apkopojot dažādus interesantus frazeoloģismus. Varbūt vairāk izplatīts Latgalē?

Pretnostatīt:
1) Rīkoties pēc principiem, kas būtu sevis paša agrākā sevis labā. T.i. es to daru, jo jaunākais ''es'' būtu to pelnījis utt.
2) Saprast, ko nozīmē, ka agrākais ''es'' vada manas pašreizējās darbības. Vai tas ir ok, vai arī tā ir iestrēgšana attīstībā?

Un ārpus šīm izvēlēm: vai eksistē ''es'', kas ir ārpus tagadnes netveramā momenta un ja eksistē, tad vai tas ir atdalāms no mana tagadējā ''es'' - jo visas domas un darbības tāpat norit pēc specifiska scenārija un tā tālāk un tā joprojām līdz nonākam pie brīvās gribas koncepta. Cik garlaicīgi