"Dzīvot veselīgāk tev nāks par labu" stāstu sev.
"Tevī ir pietiekami daudz spēka, lai pārvarētu iekšējos dēmonus" joprojām stāstu sev.
Un kaut kādā ziņā jau tā arī ir. Es gribu būt stiprāka. Es to visticamāk arī varu izdarīt. Dzīvot tīrāk. Piepildīt sevi ar vairāk labo. Nesmēķēt tik daudz, vai nesmēķēt vispār. Neiekrist tajā casual habit ar sarkanvīna glāzi vakarā vai casual pint with friends svētdienas novakarē vietējā pabā. Es taču varētu arī savādāk. Vismaz pamēģināt. Tas ir neiedomājami, cik daudz šī casual drinking mani ir pārņēmusi pa šīm brīvdienām un vēl pāris nedēļas pirms tam. Vai tas ir sevis iepriecināšanai? Relaksācijai? Lai vairāk atvērtos? Nē. tas ir vienkārši netīrs ieradums. Protams, visam ir jābūt balancā. Bet, man gribētos sev parādīt, ka var arī savādāk. Es varu būt es arī bez tā visa. Bez fast food nakts vidū pēc kārtējās balles. Bez casual cigarette with friends. Bez pārlieku liela cukura patēriņa. Tas pēdējasi patiesībā man diezgan viegli nāk. Ja neskaita ik pa laikam mammas atstūtītos saldumus, es tīri labi dzīvoju bez liela apjoma cukura manā dzīvē. Ja neskaita augļus (ar dabīgām cukurvielām), es diezgan viegli esmu iemācījusies atrast vislabākos ēdienus un produktus savai ēdienkartei, kur nav nenormāli daudz cukura un E vielu. Anyway, es gribu būt labāka sev un iztīrīt sevi.
Man ļoti gribētos savest savu organismu kārtībā. Man gribās tīru ādu un nagus, kas beidzot var izaugt un nenolūzt. Bet uz to es vēl eju. Līdz šim vienīgais kas man palīdz ir argan oil un tējas koka eļļa. Tas ir vienkārši brīnums. Samazināt ķimikālijas cik vien ir iespējams ir mana lielākā apņemšanās un sevis pārvarēšana. Jo cik vienkārši un ērti gan ir pastiepties pēc iespējams lētākā, vai skaistākā dizaina, nepačekojot sastāvu, vai vienkārši pirkt jo citi tā dara. Es gribu pamēģināt savādāk.
Visu pierakstīt. Ar sevi parunāt. Un mazliet paanalizēt visu to, kas notiek iekšā. Un varbūt pēc četrām nedēļām es varēšu teikt, ka es to izdarīju. Es to varu. Es varu būt stipra un nenotie no ceļa tik vienkārši. Lai izveidotu jaunu ieradumu vajagot tieši 21 dienu. Labi, paeksperimentēsim ar sevi.
Bet tā lēnām. Ne visu uzreiz. Man vajag savu tempu.

Tas jaunais atnāca tā klusi, piejūras malā ar daudz pilsētu gaismām, bez uguņiem, bez cilvēku pūļiem, kas kopumā bija tieši tas, ko es vēlējos. Četri draugi. Šampanietis. Dzīvā mūzika. Vecpilsētas bruģis. Dejošana.

Toties nākamais rīts, pirmā gada diena bija vairāk kā labs un man nepieciešams sākums un jaungada sagaidīšana. Vairāku stundu gara pastaiga cauri mežam. Saule. Putni. Smiekli. Un peldēšana dzestrajā upē. Mazliet pārvarēt sevi. Izģērbties un ielekt. Visu izkliegt no sevis ārā un paglaudīt ādu ar atvēsinošo upes ūdeni. Tāda tīrība un svaigums. Man dažkārt vajag sevi pārvarēt, jo tad es iegūstu sevī vislabāko rezultātu. Un šis ir par iekšējo sajūtu un enerģiju only.

Bija lieliskas dienas prom. Arī no sevis mazliet. Tagad tāda tīra un iedvesmojoša atgriešanās. Kā man tevis pietrūka, iedvesma. Dzīvot, būt un audzēt savu iekšējo enerģiju gaišu un siltu. Mans vienīgais resolution for this year.

Pēcsvētku sajūta ir izgulēta. Atvēru visus guļamistabas logus. Visu to dzestro rīta gaisu ir jāielaiž iekšā. Ietīties segās un lasīt grāmatu. Tepat blakus arī vīrietis. Saņurcīts. Izpūris. Lasa. Tieši šādi man bija vajadzīgi. Kopā, bet atsevišķi. Katram sava grāmatu pasaule. Viņš man uzdāvināja Ukulele. Tagad vakaros trinkšķinu un mācos klausīties skaņās. Tepat jau pie durvīm jauns gads klauvē. Vēl pāris lietas pirms tam jāizdara un jāizvēdina no sevis ārā. Ir tādas lietas, kas jānokārto vēl gada nogalē un tās nedrīkst palaist tālāk. Mans jaunais gads gan vienmēr ir bijusi mana dzimšanas diena. Tas ir tāds lielisks atskaites punkts sev pašai. Bet arī pie šī var mazliet pierakstīt. Sagatavot sevi tam īstajam un sev nozīmīgajam. Es nezinu kāpēc tā, bet 31.decembra vakars man nekad neko īsti nav nozīmējis līdz galam. Party with friends. Izpūruši mati no rīta. Nekas no tā visa nav īsti mans. Dzimšanas dienā gan, padomāju par visu iepriekšējo. Par visu nākamo. Un sevi mazliet samīļoju un iztīru.
Man ir vairāk sevi jāmīl. Vienkārši ir. Jāved sevi uz randiņu. Jāsamīļo. Man vajag vairāk to gaišo, iekšējo enerģiju.

Vakardienas balles nospiedumi.

Šodienas bilancē bija visa ķermeņa šokolādes masāža and sejas tīrīšana ar masāža. Rezultātā biju tik ļoti relaksēta, ka gandrīz aizmigu uz siltas masāžas gultas, klausoties nomierinošo mūziku un vispār neko nedomājot. Pirms došanās gan šaubījos vai man vispār patiks un kā būs (jo first time) bet bija labi. Varbūt tāpēc, ka abas meitenes bija ļoti foršas un daudz mani nemocīja ar jautājumiem un ļāva relaksēties, vai tāpēc, ka manam ķermenim kaut ko šādu sen jau vajadzēja. Papeldēju pāris rinķus pa baseinu, paelpoju iekš steam room un tagad miegu ciet. Tā, ka pat tikko uzvārītā kafija nepalīdz.
Vēlamais rezultāts - check. Aiziešu kādreiz vēl.

Tagad vajag pagriezt skaļāk mūziku, sapakot dāvanas un sarakstīt visus mazos apsveikumus. Svētku sajūta vēl nav, bet ir karstvīns, kanēļstandziņas un mandarīni.

Beidzot ilgi gaidītā brīvība! 12 dienas dzīves baudīšanai. Jāsaved sevi un dzīve mazliet lielākā kārtībā. Un vēl vīnu. Jā!!!

Pirmā nedēļas nogale, kad pilnīgi nekas nav jādara un ne par ko nav jāatbild, nozīmēja to, ka vakar aizgāju ar draudziņiem klausīties foršu mūziku un baudīt labu atmosfēru, kas beidzās ar milzīgu alkahola patēriņu līdz vēlai naktij. Bilance ir tāda, ka aizvien jūtos dizzy un īsti no gultas ārā vēl neesmu tikusi. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu šādi uzvedusies. Bet bija forši. Daudz smiekli, dejošanas un dziedāšanas līdzi. Šī pašsajūta pat ir paciešama, ja ņem vērā, ka tik sen nebiju bijusi kautkur.
Kafija ar auzu pienu šorīt ir tieši laikā. Arī tas, ka vīrietis ir darbā un es varu mierīgi laiskoties pa gultu, skatīties filmas un lasīt žurnālus.

Vispārējs nogurums šodien. Ķermenis un prāts atslābis. Ietīties zem sedziņas un mazliet pagulēt. Viss ritms izjaukts.
Pēc ilgu gadu pārtraukuma mums ir jaungada plāns. Road trip un pāris dienas iekš Plymouth kam jābūt ļoti skaistam un labam pasākumam. Mazliet prom no ierastās vides. Tuvāk jūrai.

Tā, visi darbi ir nodoti un nekāda atpakaļ ceļa vairs tur nav. Neko ietekmēt nevaru. Un līdz janvāra beigām varu nogrūst šo visu kādā stūrī un nedomāt par to kāds tas rezultāts būs. Vēl tikai janvāra sākumā eksāmens un pāris nedēļu miers pirms otrā semestra sākuma. Kurā noteikti visu darīšu laicīgi un mierīgi (jā, kā tad). Anyway.
Uzdāvināju sev uz svētkiem un jaunā gada tuvošanos me time. Pilnu pampering treatment dienu. Nobukoju stundu garu visa ķermeņa šokolādes masāžu, un stundu garu deep cleansing sejas treatment. Un jau dvēselai labāk paliek. Vismaz domu līmenī. Mazliet sevi jāpačubina pēc visām šīm negulētajām naktīm un stresa līmeni nepārtraukto. Tagad var atslābt mazliet. Un produktīvs, sevi apčubinoš me time būs tieši laikā.
Grāmatas jau saliktas kaudzītē pie gultas. Un vispār jūtos krietni labāk. Vismaz emociju ziņā. Viens liels smagums nost. Tagad var dzīvot mazliet vieglāk.