Pai, pai. Arī man ir tādas dienas un tādas pašas pieredzes. Šo piektdien man ir jāsaka runa un jāiet uz pasākumu, kurš man riebjas un riebjas visi cilvēki, kas to apmeklē, bet man jāsmaida un jāizliekas, ka viss forši un jārada labs priekšstats utt. Visu nedēļu tas man sēž iekšā, liekas, ka pārāk ātri tā nedēļa skrien, piektdiena jau tūlīt klāt!

Bet ko tev varu pateikt? Tā arī ir, ka paies arī šis brīdis, izdzīvosi un pēc tam pat neatcerēsies. Cik man ir bijuši asaru plūdi, stress, dusmas, bet tā ir ikdienas sastāvdaļa, īpaši mūsu jomās, ņemot vērā, ka neesam savā valstī. Bet viss paiet, nāk jauni sūdi un vecie aizmirstās :)