Tāda pēcbrīvdienu dzīve vispār ir diezgan grūta. Tā adaptēšanās pie šī klimata un cilvēkiem. Vēl aizvien neesmu saņēmusies atdzīvoties. Par atgriešanos/neatgriešanos tas jau, protams, cits stāsts. Bet redz kā. Biju kopā ar mīļoto vīrieti un viņš bija sajūsmā. Nodzīvojis nedēļu, viņš teica, ka gribētu dzīvot tieši Latvijā. Laikam tā daba pievelk un tas svaigums. Man pietrūkst tā ļoti, ļoti.
Lēnām adaptējos no vietas uz vietu. Galvenais jau to iekšējo spēku un enerģiju turēt.