Vispār, šis klab.lv, ir vienīgā iespēja mani iepazīt – dzīvajā ēterā es ļoti labprāt turu muti un sevī nedalos. Jā, es rakstu atklāti, es lamājos un plēšu traukus šeit.

Taču nav tā, ka man negribas no jauna iepazīties, no jauna iemācīties runāt skaļi, no jauna dzīvot. Tik dziļi mana sociofobija nestiepjas.

Mani sen sen mācīja visas savas sajūtas izrakstīt. Arī prozaiķi un dzejnieki mēdz sacīt, ka rakstīšana atbrīvo vietu dzīvošanai, bet patiesībā tumsu uzrakstīt nevar.