Cilvēkiem vienmēr liekas, ka labāk ir tur, kur viņu nav. Gaiss tīrāks, kafija stiprāka, algas lielākas, sabiedrība draudzīgāka. Daba skaistāka, pilsētvide attīstītāka. Valdība laipnāka, nodokļi mazāki. Atrodi vietu, kur satiksme retāka, pērc īstās kafijas pupiņas, meklē labāku darbu, ieraugi skaisto savā apkārtnē un liec savu artavu attīstībā.
Viss tomēr atkarīgs no cilvēka paša.



Banālas patiesības.
Es vispār palieku tāda nekāda uz Augusta beigām. Vienmēr tāds nogurums no visa. Bet drīz būs atvasara. Mana mīļā rudens atvasara.

Un man ir mani oranžīgie mati un es braucu ar riteni vakaros cauri pilsētai, un tik ļoti vieglāk elpot paliek. Tieši pievakarēs. Kad viss ir pierimis.