Neko vairs nerakstu. Domaas biidu teikumus. Meegjinu saprasties. Vedu sevi pastaigaaties un lasu graamatas. Rudenii es atgrieziishos. Rudenii es vienmeer atgriezhos. Man patiik satuntuleeties un sevi mazliet palaist. Bet pagaidaam veel ir vasaras beigu laiks. Sakraajushies darbi un iesaakti projekti. Bet kameer tas viss notiek, es aizvedu sevi briivdienaas. Shonedeelj buus sevi jaapieskata un jaasapurina. Vai pastaav dziive peec briivdienaam? Es ceru. Man ir vajadziiga milziiga kafija un sakaarot visu datoru. Esmu juceklii darbaa. Ar plaanu buus vieglaak elpot. Un ar viirieti viss iekaapj veel nopietnaakaa liimenii kaa pirms tam. Es nezinu, kas no taa visa sanaaks. Bet jau no pirmsaakumiem ir taa sajuuta, ka vienkaarshi ir. Taada saprashanaas un kopaa dziivoshana. Mums buus savas maajas. Pavisam driiz.
Aizvien mekleeju draudzeeshanos, bet tas tik viegli nesanaak. Kaut kas manii veel ir uzceelis sienas. Nevaru taa atbriivoties vienkaarshi. Ar laiku. Viss atnaak ar laiku. Vai ne?
Tik primitiivi teikumi un domas man ir vasaraa. Es nemaaku dziivot vasaraa.
Dzert alu pie upes un smeekjeet. To gan. Ah.