Mana peedeejaa darbadiena vecajaa amataa. Naakamnedeelj jau esmu apmaaciibaa, lai jau juulija viduu ienaaktu ofisaa ar citaamm perspektiivaam. Bet shobriid manii ir uztraukums. Un nevis par priekshnieka atstaato to do listi, kas veel pat nav iesaakta, bet gan par sevi. Es shodien braucu uz slimniicu. Uz paarbaudi. Un viss griezhas manii. Esmu jau tik ljoti sadomaajusies un sagugleejusi tik daudz iespeejamos variantus,kad psihologjiski jau esmu sevi nomociijusi. Bet tad man naaks veselas triis briivdienas. Un es vareeshu iegrimt savaas lietaas.
Darbaa aizvien notiek draamas,vienas buutnes izaukleetas un palaistas. Taas intrigas starp sievieteem ir shausminoshas. Es vienkaarshi nemaaku tajaa visaa iedereeties.
Vai arii negribu. Lai buutu abi.