Es neatceros vispār kad tik ļoti nepacietīgi būtu gaidījusi savu mēnešreižu pienākšanu. Jau divas nedēļas kā nav tā nav. Un nevar saprast kas notiek.
Krūtis gan man tādas piebriedušas un sāpīgas un izskatās tādas lielākas, ārī sajūtu līmenī. Vīrietis jau priecīgs, kamēr man iekšā panika un spītīgi klusēju un neko nesaku. Iekšējās vēdera darbības par nekādu mēnešreižu tuvošanos neliecina, tik to, ka ļoti uzpūties un jūtos kā tāds balons. Vai tikko paēdusi panda.
Šodien staigāju cauri lielveikalam, gribēju sniegties pēc grūtniecības testiem, bet tik ļoti sevī nobijos, ka tā vietā nopirku makaronu salātus un fantu un atnācu mājās. Paēdu un atlūzu uz divām stundām. Tagad nesaprotu rīts vai vakars. Tik ļoti totāls nogurums. Un kafiju es aizmirsu nopirkt. Sasodīts. Būs jāiet vēlreiz klīst caur lielveikalu. Nopērkot miljons citas lietas, tikai ne tās kuras vajag.
Un es ļoti uztraucos, jo es taču taupīt vispār nemāku. Ja ir nauda tērēju, ja nav, netērēju. Kaut kādi mini iekrājumi jau ir. Bet tas neskaitās. Un tagad šis viss mans ik mēneša gaidību periods mani mazliet dzen izmisumā. Jo ja nu, ja nu!!!!!!! Ko es ar sevi tad iesākšu?
Tik ļoti gaidu un gaidu! Un nekas nenotiek.
Esmu tikai nogurusi un izniekojusi savu sestdienu vārtoties pa gultu un mazgājot telpas. Laigan gribēju sevi izvest pastaigāties un parakstīt darbus koledžai.