Dienas leenaam rit uz priekshu. Tas,kas notika treshdien, ir joprojaam iestreedzis manii. Slikti guleetas naktis. Moshanaas ik peec paaris stundaam. Slaapes! Agri riiti. Kluss telefons. Bez neviena vaarda vai daliishanaas! Viss ir kaut kaa paarpluudis paari malaam. Man vienkaarshi pietruukst. Kaut kas lielaaks par mani. Kaut kaadas saknes. Zeme,kur sevi uzaudzeet! Juutos bez pulsa shiis paaris dienas! Taada sajuuta ka viss ir sadaliijies divaas daljaas - pirms un peec! Kaapeec taa notiek? Katra pavasara saakumaa es mazliet nojuuku! Taa it kaa pati atdzimtu! Un dzimshana jau laikam tomeer saap! Visvairaak man shkjiet, ka taas ir ilgas. Un mana muuzhiigaa probleema, vienmeer kaut ko gaidiit. Un jo vairaak es gaidu, jo vairaak es viljos! Taads apburtais loks. Un man vienkaarshi riebjas. Tas par kaadu cilveeku es esmu palikusi!

Noķēru laimes sajūtu.
Priekšnieks mazliet aizturēja darbā. Pēc tam vainu izpirka aizvedot mani uz staciju. Es nācu mājās caur saules pilnām ielām. Nopirku matu krāsu. Ienācu dzīvoklī. Atvēru visus logus. Uzvārīju kafiju sev un draudziņam. Ieslēdzu radio. Atnesu laptopu uz viesistabu. Ieritinājos dīvānā. Un kaut kāds miers iestājās! Tāds uz brīdi.
Drīz atnāks vīrietis. Viņš taisīs ēst. Es krāsošu matus. (ceru, ka rezultāts būs tāds kā apmierinoš un vismaz līdzīgs kāds uz iepakojuma, jo uz to jau laikam nevar paļauties un vienmēr kaut kas noiet greizi, vismaz man) nu jā, es krāsošu matus. Dzeršu savu melno kafiju. Tad ieiešu vannā. Uzvilkšu savu sarkano kleitu un varbūt iziešu uz glāzi vīna piepilsētā.
Grāmatas krājas kaudzītē. Bet es tik mierīgi lasu citu cilvēku dzīves un cenšos sev pielabināties. Jā tieši sev.