Cik labi, ka ja esmu autobusaa un sastreegumaa tad varu ienaakt te un parunaaties ar sevi. Jo visas shiis muusdienu tehnologjijas pa vidu vien maisaas!
Visa diena pielijusi. Un tik turpina liit. Visu skalo prom. Eju leenaam cauri lietum, bez nekaadas steigas. Un nekaadu lieku izdomaajumu galvaa. Viss pieklust.

Shodien priekshniece teica, ka paliidzees mani motiveet, iemetot notikumu virpulii, kaa leader triis cilveekiem, kuri pievienosies mums tuvaakajaa naakotnee! Vareeshot izpausties un pielietot koledzhaa ieguutaas prasmes. Team and project management sauksies. Bet man sirsninja triic. Man ir mazliet bailes. Jo tomeer shajaa vietaa pati neesmu pat gadu. Bet paaugstinaajumu nopelniiju. Tagad ir jaapieraada,ka varu. Vairaak jau laikam sev. Kaa nodot in easy way savas zinaashanas citiem, ja visam pa vidu ir iespeejamas valodas barjeras, nesaprashanas un satraukumi. Bet es jau tikai tagad taa. Nomierinaashu sevi un katrs saakums jau ir mazliet gruuts. Katrs saakums ir mazliet jaapievar. Un taa tomeer ir mana sirdslieta. Tas management. Jebkaadaas proporcijaas.
Taa nu man buus sava triis cilveeku komanda jaamotivee un jaasasniedz labi rezultaati, lai jau naakamgad iespeejams atnaaktu kaut kas veel lielaaks un sirdij tuvaaks.

Taa es te eju pa savaam tacinjaam. Leenaam tipinos. Mazliet nokliistu. Atnaaku atpakalj. Bet tas jau tikai cilveeciigi.

Mans kailums tagad ir Tavs.


Nu tik skaisti skan.