Nespēju noticēt,ka varu jau otro dienu mosties ar sauli logos. Vismaz rīta puse būs laba, jo mākoņos jau pelēkums metas. Un vēl pat nav deviņi no rīta. Anyway, ja jau esmu tik ātri augšā, būtu jāizskrien kādi pāris kilometri kaut kur pār aplūdušajām pļavām un ielām. Tomēr esmu nedaudz priecīga,ka ir tāds bank holiday šodien, ko varu veltīt nekā liela nedarīšanai. Piekārtot haosu, paskriet, ēbajoties, uztaisīt manikīru and so on.
Jau otro nakti es eju gulēt dabīgā miegā. Tik interesanti un dīvaini. Sākumā šķiet,ka nevarēšu. Tad atkal tās domu domas uzmācās. Sapurinu sevi, atgādinu, ka tā taču nevar un aizmiegu. Tik viegli, bez sajūtām. Toties sapņi gan man ir dīvaini. Pārsvarā redzu Viņu. Tad vēl visādas lietas. Bet ja to paanalizētu,gan jau saprastu vairāk kāpēc tieši tā. Šonakt sapnī man bija ļoti lieli pārdzīvojumi. Atceros kā raudāju un kliedzu un nevēlējos pieņemt kaut kādu tur patiesību. Labi,ka pamodos ar gaišu un vieglu prātu, bez sajūtām. Varēšu tam pieslēgties vēlāk un saprast tad.
Rīti pieder man. Un es vēlos sevi pieradināt pie rītiem. Tādiem agriem, ar slapju zāli un tikko uzlēkušu sauli pār ielām. Agra rīta gaismā viss izskatās mazliet savādāk. Tik dabiski un mierīgi. Viss vēl iesnaudies un lēnām mostas.

Es arvien vairāk sāku sevi just atpakaļ. Tā katru dienu pavisam nedaudz, nedaudz. Bet vislabākais ir tas,ka es to jūtu. Jūtu, kā lēnām nāku atpakaļ pie sevis. Dažkārt jau pa sen iemītām taciņām, dažkārt atrodot pavisam jaunus ceļus. Vēl priekšā ir garš un plaš lielceļš pa kuru traukties. Gan viesuļvētras ātrumā, gan lēnām bezvējā. Tas,goda vārds, ir tik patīkami. Atrast savu es un pielikt ko jaunu klāt. Savākt sevi vienkopus. Vienā veselumā. Jau trīs naktis guļu dabīgu miegu. Tas ir tāds progress priekš manis. Galvenais ir noturēt šo sasniegto līmeni. Ir pagājuši jau gandrīz trīs mēneši pilnīgā haosā un zemestrīcēs. Es nevēlos to visu atpakaļ. Laigan dažkārt man uznāk mazi panic attack, ar tiem esmu iemācījusies tikt galā un novadīt to negatīvo enerģiju kaut kur citur. Es iemācīšos dzīvot vēlreiz. Tā līdz galam. Ja pirms tam es varēju, es varu arī tagad. Mācīties draudzēties ar sevi un dzīvi. Kā jauni draugi, kas pazīstami jau no iepriekšējām dzīvēm.
Par visām citām problēmām un lietām es atsakos domāt. Es šobrīd pievēršos sev. Rūpēties par sevi daudz, daudz. Mīlēt sevi. Vai vēlreiz no jauna iemīlēt. Un domās samīļot. Tādi silti domu viļņi netikai sev, bet arī tiem citiem apkārt. Varbūt arī tas nostrādā zināmā mērā.
Iedvesmot sevi. Atrast sevi. Jo tā pašpārliecība un sevis mīlestība ir kaut kas daudz, daudz, daudz.