Atcerējos kā pirms vairāk kā gada man bija uzradies tāds viens smuks, čirkains angļu draudziņš. Biju atnākusi tikko no naktsmaiņas, atmodinājusi sevi ar kafiju un karstu dušu un sūtīju viņam sms. Protams pilnīgi sexy garā ar dažādām detaļām.. Tieši veselu minūti pēc nosūtīšanas man gandrīz sirds apstājās. Jo es sapratu, ka sms aizsūtīju nevis viņam bet savam bosam. BOSAM. Sēdēju un prātā šaudījās simtiem ideju kā šo visu varētu novērst. Iztiktu ar atvainošanās vārdiem un ar trīcošu sirdi gaidīju nākamo darba maiņu. Man par laimi, boss bija ļoti saprotoš un tikai pasmējās, ar piebildi, ka vairāk lai nesūtot viņam tik intīmas sms.Nostrādāju gan pēctam tikai divus mēnešus tur. Ļoti lielisks laiks manā dzīvē. Ar lieliskiem cilvēkiem. Ap to pašu laiku izira arī manas dēkas ar čirkaino draudziņu. Lai nu kā, pēc tā laika es vienmēr uzmanīgi apskatos kam es aizsūtu sms, lai nesanāktu kā toreiz.
Man vispār ļoti bieži gadās visādi šādi izgājieni. Pavisam netīši un neveikli.

Atnācu mājās no intervijas. Tagad viss ir kosmosa spēku rokās un pirmdien man būs atbilde. Vēl es aizvien nevaru pierast pie tā, ka vienu brīdi var spīdēt saule un tu vari slēpties aiz saules brillēm, bet tad vienā brīdī uznāk tāds lietus, ka paliec pavisam slapš un nezini kur lai sevi liek. Tā nu lēnām nācu mājās, smēķēju ķiršu tabaciņu un nekur nesteidzos. Austiņās man skan Hosta. Un visa pasaule šķiet šodien ir mazliet apstājusies.
Tagad man ir vesela kaudze ar brīvo laiku (kāds pārsteigums bezdarbniekam), jo viss pārējais sākas tikai nākamnedēļ un es varu ļauties sievišķīgiem nieku priekiem.

Es esmu par tādu haotiskuma iemiesojumu pārvērtusies, ka nesaprotu, pa kuru laiku tas ir noticis. Ne tikai iekšienē, bet arī apkārtējā dzīves telpā. Protams, pedantiskums nekad nav bijusi mana stiprā puse, tas darbojas tikai uz atsevišķām sfērām.
Rīt būs sevi jāpašķiro mazliet vairāk. Arī apkārtējā telpa.
Pagaidām mans vakara svarīgākais uzdevums ir aizdzīt sevi gulēt. Un gulēt līdz vēlam rītam.