pamodos tieshi tajaa briidi, kad saule izmiileejusi bija visu istabu un piekjeeraas manis miileeshanai. taa nu es guleeju, puskaila,saules siltumaa. un sildiijos un domaaju lielas domas. tad sapratu, ka kaveeju interviju pa 20 minuuteem un gaismas aatrumaa sataisiijos. galu galaa ierados ar veselu 35 minuushu nokaveeshanos, bet visi kosmiskie speeki bija ar mani shoriit, un bija viena vieta tieshi prieksh manis atbriivojusies. peedeejaa laika pozitiivaakaa ziime. bet shie ikdienas staasti mani shodien neinteresee. tos neveelos izrakstiit.
veelos izrakstiit sevi.
aiz loga ir piemiiliigs pavasaris. taads kad visi seezh zaalee, dzer alu un smejas, smejas, smejas. bez pienaakumu apzinjas un sirdsapzinjas. un es skatos un smaidu. kaapeec mana galva ir pilna ar probleemaam? kur ir mans vieglums palicis? shodien es atljauju sev par to nedomaat. shodien es ljauju buut sev mieriigai.
domaas jau skrienu gar savu trentas upi un klausos skaljaa muuzikaa austinjaas. iemiilos sevii. un atveru sevi kosmisko speeku briinumiem.
bet tik banaalas runas nav prieksh manis.
tikai shodien.
un tikai mazliet.

arī manā midziņā beidzot ir parādījusies globālā komunikācija. (šajā gadījumā ar to ir jāsaprot internets) un protams arī manas mīļās garumzīmes. varu klabināt pa saviem nodilušajiem taustiņiem, ieritinājusies savā dūnu pasaulē. apkārt vairs nav bibliotēkas, dažādu tautu valodas, bet tikai miers. tā ļoti izbaudāmi.
Vonnegūta "A man without a country" šodien izlasīju gaismas ātrumā. Pilnīgi negribās bibliotēkai atpakaļ dot. Bet paturēt sev. Uzlikt uz savas grāmatu palodzes un ik pa brīdim paņemt un pasmaidīt. Jā! Es pat esmu sākusi pasmaidīt. Un, kas gan vēl vairāk varēja palīdzēt ja ne Vonnegūta ironija.
Tā nu es uzvāru pienkafiju, uzvelku vilnas zeķes un dzīvojos ar sevi! Pētu sevi. Pētu citus. Eksperimentēju. Bet tie citi jau nezin. Tikai es.
Arī mans šodienas mierīgums vēl aizvien ir iemitinājies manī. Plūst pa silto ķermeni un spītīgi cenšas aizšmaukt no prāta, bet es tikai pieturu aiz astes un nekur nelaižu. Naktīs vienmēr viss ir savādāk.
No rītiem tikai aizmirstas. Sākas kāds cits posms.
Mana dzīve ir izveidojusies vienās galējībās. Nekāda viduspunkta vai pieturzīmju.