pamodos tieshi tajaa briidi, kad saule izmiileejusi bija visu istabu un piekjeeraas manis miileeshanai. taa nu es guleeju, puskaila,saules siltumaa. un sildiijos un domaaju lielas domas. tad sapratu, ka kaveeju interviju pa 20 minuuteem un gaismas aatrumaa sataisiijos. galu galaa ierados ar veselu 35 minuushu nokaveeshanos, bet visi kosmiskie speeki bija ar mani shoriit, un bija viena vieta tieshi prieksh manis atbriivojusies. peedeejaa laika pozitiivaakaa ziime. bet shie ikdienas staasti mani shodien neinteresee. tos neveelos izrakstiit.
veelos izrakstiit sevi.
aiz loga ir piemiiliigs pavasaris. taads kad visi seezh zaalee, dzer alu un smejas, smejas, smejas. bez pienaakumu apzinjas un sirdsapzinjas. un es skatos un smaidu. kaapeec mana galva ir pilna ar probleemaam? kur ir mans vieglums palicis? shodien es atljauju sev par to nedomaat. shodien es ljauju buut sev mieriigai.
domaas jau skrienu gar savu trentas upi un klausos skaljaa muuzikaa austinjaas. iemiilos sevii. un atveru sevi kosmisko speeku briinumiem.
bet tik banaalas runas nav prieksh manis.
tikai shodien.
un tikai mazliet.