|
janvaars 24., 2020
 | 23:58 - saucās pārliku mašīnu par vienu vietu uz priekšu
un izkāpju, un sauc divi ārzemnieki, vai es nerunāju latvisko. nu runāju. priekš kam? redz, šie - divi vācieši, pīppauzē - pamanījuši guļošu sievieti un nezina, ko darīt. sieviete tādā miedziņā, baigi neatbild. piezvanīju 112. (joprojām nezinu vai laba ideja, bet vismaz tā, nekā grimt "sarunā" ar pilnīgu pāli)
baigi ātri - 6,8min? - atbrauc, uzzin vārdu un personas koda pirmo pusi, parakstās, ka viņai no ātrajiem nekas nav vajadzīgs. un pieceļas kājās, un nevar. noliekam atpakaļ uz trepītēm, pēc mazas pierunāšanas piekrīt zvanīt policijai, lai vestu mājās. un viņa tā noliek galvu pie ātro tādas izskatīgās.. māsiņas (?) ceļa, un mieg ciet. mīļi.
vācieši prasa vai var iet, piebrauc menti, un es arī nolemju iet. tuvējā bāra saimnieks vai vismaz tētis skatās pa savu skatlogu, es uz viņu atkal skatos - vienmēr skatamies, nekad tajā pusūķī neesmu gājis, un tad viņš atver durvis, un apmainamies stāstiem (nekad arī neesam runājuši, man likās ka viņam būs urliskāka balss). uzzinu, ka iņa ir bijusi arī pie viņa, pielējusies, aizgājusi uz degvielu, un tad nākusi atpakaļ. esot anglijā baigo piķi sapelnījusi, un gozējās ar tādu smuku somiņu un žuksni naudas. bet nu kur prāts. njā.
visvairāk itkā žēl to ātro un mentu, it kā viņiem nebūtu actually glābjamu dzīvību. lai gan, ja tā džuse ietu mājās, nu, viņa bez traumām neaizietu. nezinu. pastulbi.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |