septembris 3., 2018


00:34
kārtējais pus-stress par kārtējo mācību gadu. atkal mainīšu dzīvi, savu izturēšanos, rūpēšos par sevi un tādā garā. pierakstīšu pie sienas darāmās/vēlamās lietas un nelamāšos, un smaidīšu un no rītiem skrienot sveicināšu pretimnākošos.

smejos par sīkām lietām plašās ielās, internetos vai "latest postos", lai drusku apturētu to darbīgo, tukšo kņudēšanu uz vietas. vairs nevaru atrast to, kas likās smieklīgs šorīt/vakar vakarā, bet varbūt kāds no diviem bija tas.

ejot gar jūru, galvā izčukstēju un pa kabatām izplaudēju dzeju.

(sagriez laimu)

detsembris 31., 2017


05:03
pēcpusdien diezgan labi izbangoju kājas mazo pirkstu. nu, šķita, ka viens no asākajiem incidentiem - bērnībā mājās mēdzu skaļi noelsties un skriet uz tuvāko gultu, kurā neskatoties uz piederību vai aizņemtību lecu iekšā un ietinu kāju biezā mīkstā segā.
bet nu, pēc tam kad padsmit minūtes vēlāk sāka asiņot un pēc pāris stundām izpētīts, ka asiņo divi pirksti un knapi var paiet.. labi, ka jaungadā nav nekādu plānu.

jā par jaungadu.. šis gads ir iznācis izcili draņķīgs, un atšķirībā no iepriekšējiem, kur ir visādi labie posmi, 2017. tādu (posmu vispār) bija divi.
4 mēnešus pazudis (galvā), 4 mēnešus darbā, 4 mēnešus pazudis (laikā un telpā).

apņemšanos nākamajam nav. pabeigt guļamistabas projektu un atcerēties par savu dzimšanas dienu (abus ir iespējams savienot).

(1 vajag spraitu | sagriez laimu)

r-r-r

> savi puksti
> veci puksti
> ko tu puksti
> bio puksti

Links
saņemtie komenti

> Go to Top
Sviesta Ciba