|
maijs 5., 2024
 | 21:46
nutā. šorīt desmitos aizgāju uz kortu, pirmoreiz tur bija pilnīgs tukšums.
vēlāk ieradās viens sīkais (8 gadi), kurš spārdīja bumbu, un stāstīja random faktus par krištianu ronaldu. pēc brīža viņš izvilka euro2024 uzlīmju albumu, un rādīja, kur viņam divās vietās ir ronaldu kartītes, arī zidāns nezkādēļ tur bija iekļauts.
- "klau džekiņ, tu nopietni atnāci uz kortu ar uzlīmju albumu"?
- "jā, es cerēju ka draugs atnāks, es viņam būtu rādījis."
tas likās tāds baigais kosmoss, es savu euro2004 albumu nevienam nerādīju. kur veins rūnijs, tāpat kā džensons batons, bija totālākais gurķu ģīmis, tur arī bija pavisam zaļš kr ronaldo. un protams latvijas izlase - lai dabūtu pilno latvijas izlases rosteri, aizgājām pie kaut kāda veca čuvaka (laikam pagalmā barona sporta bāram), kuram bija tonnas, grāmatplaukti un sazina kas vēl ar sporta kartītēm.
sīcis vēl jautāja, kas togad, 2004. gadā, uzvarēja. un es nevarēju atcerēties. tikai to, ka finālā spēlēja grieķija pret mājinieci portugāli (tas starp citu bija arī duelis grupā, iespējams, pat turnīra atklāšanas spēle). bet kas uzvarēja? portugāle vai grieķija? droši vien apbēdināju sīci, kā var būt tik stulbs savulaik futbola sekotājs.
arī kārtējo reizi atcerējos jāņmuižu, pirmo sporta nometni. kojām pirmajā stāvā uzreiz pa labi bija kafene, tur šad tad rādīja to futbolu. vācijas vai čehijas spēle iespējams gāja pie omes. tovasar un togad arī visi ļoti bija atklājuši, ka vācijas vārtsargs olivers kāns bija ar latvijas saknēm. ēdamzāle, sporta zāle (kur treneru telpa bija noklāta ar sasvīdušu bokseru/bodībilderu plakātiem), kojas, vēl bija tas āra laukums ar melnajiem gumijas kvadrātainajiem blokiem. desmit gadus skola esot slēgta, un viss tur grūst kopā. skola ar kojām kopā izsolīta par 8700 eur - kam viņas vispār var būt vajadzīgas, gribētos pabradāt. kad tur vienreiz vai pat divreiz biju, protams nomīzu. pārnestā nozīmē.
vēl biju uz valmieras viesizrāde "mēs, roks, sekss un psrs" - o.p nepatika pavisam, jau pirmajā pusstundā nopratu, un pēc pirmā cēliena bija prom. man arī nepatika, kaut kā super vienkārši attēlots tas "psrs", tā kratīšanās tikai pie pērkona mūzikas - jā, es arī tā daru, uzlieku pērkonu mašīnā/virtuvē/dušā un izkratu savu dvēseli, jā, esmu bīdījis savus dzīves mērķus ap tekstiem no dziesmām, nu un tad? vienīgā labā fīča par izrādi bija tikai pats pērkons, ar puntuli pie klavierēm. un citādi vispār pēdējās visas teātra izrādes (vēl jrt melnais gulbis un žižeks-pītersons) arī liekas totālākie flopi.
es varbūt vienkārši esmu pārāk atrofējies, un sporta uzlīmju albumi ir mans īstais līmenis.
|
|
|
|