|
augustus 26., 2020
 | 21:03
aizdevos uz savvaļu. no sākuma netrāpīju pareizajā ceļā ij no raunas, ij no a2 šosejas, un nokļuvis gandrīz galā - tāds samiegojies (ap 2 pēcpusdienā) - nolēmu kādu stundiņu mašīnā pasnaust.
nuja, mājā pieturu bija paņēmusi kāda astoņu cilvēku kompānija, no kuriem viens nez kādēļ izskatījās pēc gida vai vismaz vietējā. tiku pie kartes, un diezgan nedroši staigāju pa, es joprojām tā uzskatu - mazliet apmuļķojoši nepareizi - iezīmētajām takām. tai mazajai (lielākoties "zaļajai" trasei) tas nebija nekāds šķērslis, bet lielajai (lielākoties "melnajai") es galīgi pazaudēju pavedienu, un vēlāk to apli sākot no otras puses, sapratu ka čībās nekur tālu netikšu. nu tas tā.
par redzētajiem darbiem, nu es nezinu. visjēdzīgākie likās paša "namatēva" (?) eglīša darbi, vai tas būtu šķietami no koka izgrebtais darba kabinets, pirts uz dīķa, vai kāpnes uz jumta, un satori žurnāliņš ierīkotajā platformā uz tā (ievietots vāzē ar ielijušu lietusūdeni).
kas vēl. it kā beidzot ir labi (miegs nenāk, galva nesāp, auksti nav, ēst negribas). tad, kad paliek tumšs. mazliet sāku saprast vai atcerēties, kas man nepatīk ceļojumos. vai kas patīk melnos peldkostīmos.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
