|
februbaars 25., 2020
 | 09:44
pamostoties galvā skan alīnas orlovas "širdis". un beidzot nav jāšausminās par dpd paziņojumu trīs stundas iepriekš par to, ka uz mājām (apņēmos jau rakstīt ofisa adresi, bet..) brauks kurjers. vakar ap 2am, klausoties kādu oldskūlīgu albumu (makkartnija pirmais? vai bīčboju skiley smile?)) mazgāju traukus. siltais ūdens tā arī nepienāca. zb.
tagad lēnām no nekurienes sāk lipt pīdžei-hārvijas "is this love, is this love, that i'm feeling". paldies ivaram blūman par mentālajiem attēliem, kā varētu izskatīties sievietes balss rokmūzikā.
edit: dpd, protams, piepiš. vai piepiš tas, ka man viņiem mistiskā veidā bija jānodod vārtu kods, vai jāiebaksta telefona numurs. jā, "klientam posmā starp 11:47 un 12:47 nevarēja nodot paciņu". zēbal. nu labi, nekas tāds svarīgs jau tur nav. nevar arī saprast, kurš modelis ir labāks - asv vai mūsējais. amerikā vismaz tos sūdus nomestu uz lieveņa.
un jāpiezvana miljonāram. "miljonārs tevi divas dienas neatcerēsies, piezvani tagad". davai, piezvani, un pēc tam bļe, vienalga. tāpat jau pēc tam visu sapisīsi.
es negribu zvanīt nekādam mafijas mobam (kurš, pēc portālos novērojamās informācijas, izskatās, ka ir nomainījis vārdu). noklausījos tās padsmit minūtes no nabas raidījuma pirms basketbola izlases spēles arēnā (pagājušopiektdien). hmm. piezvani, ibio.
izguglēju, beidzot, arī, kāda identitāte ir tam čalim, kurš vienā no piemājas krogiem pirms kāda mēneša tā viegli piepisās. interneta leģenda, sasodīts.
edit2:bļe. mafijas mobs un tas, ko viņš rausta aiz aukliņām. pizģec. davai, roncij. pievienojies tumšajiem spēkiem.
edit3: okei, tiku pie sava meklējamā departamenta vadītāja numura. okei. parunāsim.
edit4: pievzana dpd kurjers (pamanīja manis izmainīto adresi uz ofisu, un pievienoto telefona numuru), atvedīs uz mājām pēc pusstundas. mhm, paldies.
tāda viegla, bet drudžaina sajūta. vismaz līdz piektdienai. vai līdz man kāds darbā atkal uzdirsīs. vismaz par ķeksi. tagad beidzot dirš par ķeksi.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
