|
februbaars 24., 2020
 | 18:13
un tagad sāp visas maliņas jebko darīt. okei, izmazgāju vešu un traukus.
bet citādi, sapulcē es esmu mentāli atslēdzies, un brīnos, kāpēc citi nav. labi, tūlīt ssā ielikšu kompi. bet tad ir jāmeklē/jāraksta/jāzvana svešiniekiem par jauniem ofisiem, un jāatkratās no vecā, kur diemžēl ir mazliet jāatgriežas emocionāli pēc 5x brīvdienām, un tad vēl tā stulbā presentācija par.. ko? un pareizi, ar to kaimiņu jāparunā. šobrīd man no runāšannas, vai viena lielā projekta pārvaldības atstāšanas uz maniem pleciem, paliek vienkārši slikti. kkādi 70% tur ir darīti, bet par pārējo, un visu to kopā, man tirpst rokas, trīc pirksti, salst piere un mezglojas vēders. kas, manā visvienkāršākajā izpratnē liecina, ka man nevajadzētu darīt to, ko es daru, un man nav pilnīgi nekāda atbildības izjūta.
kaut kur, kaut kas reāli nav labi
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
