|
septembris 9., 2019
 | 01:10
laikam vajadzētu iet gulēt.
īsi pirms desmitiem pirmoreiz aizgāju uz grīziņkalna rimi, ar mērķi piepildīt ledusskapi. nekā tur baigi nav. kiosks. nopirku saldēto picu un gāju mājās.
atkal kārtīgi nesanāk izdabūt cibas arhīvu tādos foršos .txt failos, kā es to vienreiz biju izdarījis. par nākošo nedēļu es vispār neko nezinu. pagājušajā es vismaz zināju, kad ņemu nost ģipsi un atgriežos darbā, un vajadzēja braukt uz laukiem. šonedēļ vispār neko.
par sestdienu kaut ko aizdirsu aiz atslēdziņas, bet nujā. pirmoreiz saskrējāmies. iekšpagalmā. baigi forši, ka ir kaut kāda vizuālā iezīme, kuru meklē visos pretimnākošajos cilvēkos. vai drīzāk, redzi vizuālo iezīmi, un tad meklē, vai tas ir tas īstais cilvēks. ah. bet fak. jaunnedēļa. ar tadziņiem atzīmēju foršākās (savuprāt) hopera gleznas. priekš kam, es īsti neesmu drošs. ā, un jaunais kolēģis ir tāds improvizācijas meistars, ka no smiekliem var apdirsties.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
