janvaars 4., 2019
roncijs | 06:07 bija tāda kā atvadīšanās no ritas pilnīgi pārbūvētajā vidusskiolas ēkā pēc tāda žetonīga un vecākiem/absolvdntiem pludojoša pasākuma. tāda mazliet džadžojoša izprašņāšana ar skatu no augšas no viņas puses ("nu, tu beidzot atradi to darbu?") un pēc tās pajautāju, vai tas ir viss un mēs vairs netiekamies. viņa diezgan sparīgi ko teica, bet: a) es nesadzirdēju/neatšķīru vārdus vai b) viņa drusky sajuka prātā. vai abi divi. // tagad 25 minūtes cenšos izrakstīt visas domas, kas saradās tajā pēcmiega stāvoklî, kad visu no sapņa vēl atceries, bet ir kaut kāda apjausma par to, kur vajadzētu būt pierakstiem. viss beidzās ar atziņu, ka aizmirsu viņu apsveikt jaungadā(/ziemīšos). vispār es neapsveicu nevienu.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |