|
marts 5., 2017
 | 02:41
no kāda 2013. gadā izveidota saraksta (kurš ne reizi nav ticis skatīts) ar pagrīdes grupām, kuru uzstāšanas vajadzētu noskatīties, šovakar izsvītroju pirmo kursu. pirms sākuma uzskrēju mis aptiekas mēbelei no vidusskolas, paņēmu sidru un koncerta pirmo daļu nosēdēju.
teksti apmēram tik sadzīviski kā sandrai (kādas trīs kompozīcijas no vietas sākās ar "pamostos no rīta"), 12 centimetru skatuves izbaudīšana/vokālu dalīšana visiem kopā kā pink elephant, bundzinieks izskatoties pēc komjaunatnes rezerves buņģiera. beigās sanāca galīgs jandāliņš ar sintbasistu, kurš staigāja apkārt, rezerves tomu sizdams. nospēlēs jebkuru kaveru (a-eiropa, fēlikss ķiģelis, ufo) vislabākajās kultūras namu ansambļu tradīcijās. arī grūti noraksturojami klavieru solo, kuri iznāca klausāmi vien pedāļa spīdzināšanas un publikas aplausu dēļ.
laikam var teikt, ka patika. reibuma sajūta no sidra atnāca vien pāris stundas vēlāk, ēdot ezīša pelmeņus. kā arī divu baristu+nabaklaba bārmenes sarunas bija teju nepanesamas. joki par rīsu piena putošanu, sojas pienu un glutēnu, itāļu kafijas tradīcijām (neviens nedzer espreso, visi dzert latti - vai otrādi), cilvēki kas neprot izrunāt mačijato (stāsta varonis ir kāds CI strādnieks ar 20 klientu versijām), kā tiek izvēlētas nedēļas kafijas un sūrie tipi, kas 15 sekundes gvelž acis kafijas tablo un izvēlas karameļu makijato, kas, cilvēkiem ar lielu kafijas pieredzi, tagad liekas baigais sūds. un sīrupi. gurķu latte, banānu frape un sazin kas vēl. uhh.
mute joprojām žūst pēc sidra.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
