|
oktobris 21., 2016
 | 20:26
ar boibendu reto reizi savācāmies.
alā paņēmām divas krūkas (šoreiz gan vilšanās, abās bija pa ~6.5 aliņiem, pirms gada vienā bija kādas 8.5), spēlējām zoli un traucējot vienai jaunkundzei grāmatas lasīšanu, tika uzslēgts kaut kāds reps (lil uzi, lil yachty, es to galu totāli nepazīstu, pēc tam satīns).
tikām pie diezgan jauka žvinguļa, gājām prom un pēcāk pateicoties mistiskai viedtelefonu aplikācijai, tikām pie divām uberplānām toties 50cm picām ar kolu par trīnīti katrs un devāmies mājās.
lai gan sastāvs ar dziļām un baudāmām sarunām par lietām neizceļas, bet praktizējums - dzeršana gaišā dienas laikā, lai astoņos/deviņos parubītos - ir pirmšķirīgs.
viens no smieklīgākajiem momentiem aiz atgādinājuma, kā puse no mums ziemā iekrita ledū (un it īpaši roncijs to izdarīja atmuguriski), bija izsauciens: "oi, es jūs piekaušu kā autistiskus bērnus!". rezultātā šis kā lielais zaudēja jaņos.
atpakaļceļā čomiņš palepojās ar to, ka sācis klausīties eno, toolu un bonaparte un arīdzan sākām apspriest jaungada plānus, uz kuru viens jau ir atradis medījamo zaķi, otrs gan jau uz svinībām neierādīsies, trešajam ir pesimisms - un pašam pie ailītes "jaungada zaķis" ir mazliet ulviskas pārdomas, jāvēro neapsīkstoši apdeiti soctīklos un jālodē cerība, ka tiks atgriezta grāmata un ēdiena kastīte
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
