|
juunijs 13., 2014
 | 14:05
vakarā uz šaurību bijām piekāpuši septiņi cilvēki, lai skatītos nba ceturto finālspēli. grauzām čipsus, jo man nekas labāks prātā nav ienācis, dzērām aliņus un gaidījām to sasodīto spēli, kas sāksies trijos. fonā skrēja 85. gada gada viena finālspēle un paralēli tai viena no šī gada finālspēlēm. uztaisījām vēl sendvičus, aka izgrauzām visas piedevas no ledusskapja, ka var un arī nevar iebāzt sendvičā, uzlaidām debīlas galda spēles un gaidījām. trijos nekas nesākas. karoče, jāgaida vēl stunda. četros.
visi smagi nopūšas un sāk padoties, aliņi beigušies, čipsi nelien rīklē, ko nu?
spēli aizvien mazākā interesentu lokā noskatījāmies, no spēles gaitas gan neko neatceroties. jā. visi palēnām aizstaigāja uz autobusiem, atstājot mani vienu ar maziņu cūku kūti, jo vakara gaitā aktīvi pildīju apkopēja f-jas kas actually ļoti gāja pie sirds.
tagad pie bēdīgās daļas - vispirms, mūsu un rukša nespējā komunicēt viņa tagad neatbrauks pie manis ciemos=>neuzcepinās pankūkas, par ko es visu rītu degu nepacietībā. vēl ar bēdīguma zīmi jāatzīmē mājas alkohola krājumi, kas ir aizgājuši zūdībā jeb sajaukti neizdzertos kokteiļos. paldies divpadsmitgadniekiem. treškārt, čipši un viņu mērcītes laikam ir pieķepušas zobiem uz kādu nedēļu. ak, un kā nobeigumā nāk atziņa, ka par to pašu kvantumu $$$ varēju aizraut uz tartu pāris dienām.
svētdien visi solīja šo pašu atkārtot. paldies nba par debīlo grafiku, sestdien būtu daudz kolosālāk. nevēlos iesākt brīvlaika kārtējo nedēļu ar promilēm. sestdiena=nē vēl nozīmē to, ka pie manis nebūs ungāru viesskolotājs no ungārijas ar big dick, tas ir, big teeth.
skan: martas asinis - vārdi
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
