|
detsembris 16., 2019
 | 00:03
mājās, nomazgājos, saliku skapī drēbes, izmazgāju pagājušās nedēļas traukus, uzsildīju pupiņas, pielejot tām klāt "tapatio" aso mērci (man ļoti patīk, kā izskatās tas čalis uz etiķetes. padarot to etiķeti dafigā smukāku. un pirms divām nedēļām arī runājam par etiķetēm), un beigās piesitot olu.
un noskatījos bojack horseman pirmo sēriju. jau diezgan aizmirsu, kā kolēģis, to iesakot, raksturoja. bet mjā. nē, bija forši. diezgan pieejams, un tajā pašā laikā, ir daži tādi mazliet gudri joki, sarkasms, vai dzīves noguruma portretējums. un atradu, kur ir uzņemta vienīgā saglabājusies digitālā bilde no h. tripa.
|
| 22:43
jau kuro dienu aizmirstu pierakstīt, ka valdis sev padusēs smērē laima vai citrona pusītes. un kāds bija tas vārds, kuru viņš man ieteica rīsērčot. aluminum? un šodien ofiss tika izrādīts potenciālajam investoram. trim investoriem. laikam grupai. vienu, visklusāko no viņiem, zināju.. piektdien biju klausījies viņa iedziedātu cd no deviņdesmitajiem. toreiz viņi taisīja labāku mūziku, nekā tagad. nepaspēju pateikt. nu nekas. ā, un sestdienas rītā tumē es redzēju četras žagatas. kad bija tā reize, kad es zem mašīnu apakšām fočēju žagatas.. vot, neatceros. varbūt, ka tajā pilsētā, kur toreiz spēlēja latvijas sarkanā raķete. netālu no bibliotēkas. bet tiešām neiznu. no grīziņa līdz laukiem pa taisno ir kādi 120km.
citās ziņās.. sapratu, ka neko īsti pēdējās dienās neesmu darījis. maku whatsappiski atradu laukos, ar visu fotodarbnīcas talonu. jāaizbrauc uz mikrorajonu, ģimārsta, un izpētīt vispārējo situāciju. tad tālajā centrā jāapciemo abi jaunatvērtie bāri. ceturtdien būs kaut kāda kravāšanās. rīt jāpabrauc ar oranžo riteni. pietrūkst tomēr tas viņa gariņš.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |