|
augustus 5., 2019
 | 00:13
sodien beidzot novilku kreklu un dzemperi. tos, kas bija muguraa kops tresdienas vakara. aizgaaju uz centru izprinteet tekstus un nopirkt kaut ko eedamu. lai gan, ko es nopirku.. pienu, balzamiko, kellogsus, fasētās kartupeļu daiviņas, majonēzi.
atklāju father john misty - real love baby.
uztaisīju samērā pretīgus spageti. principā, ar dažiem apceptiem sīpoliem un iemaisītu pesto. uz sitiena nekas labāks un pieejamāks nenāca prātā. jo likās, ka mājās ir bbq mērce. bet nav. bez piena produktiem un dikti maz siera, jo diezgan švaki iet ar siera rīvēšanu. vispār liekas, ka varētu klasificēties kā tāds pusveģetāris. un šitie indieši mani tūlīt pieradinās pie basmati rīsiem.
neesmu baigā sajūsmā par savu vēlmi re-watchot deksteru. man likās, ka tas ir mans mīļākais seriāls. jo deksters ir, bļe, badass. bet tās dīvainās un atšķirīgās kameru krāsas. viens skats ir tik krāsaini neizteiksmīgs, kā filmēts ar handycam, un citā leņķī tur ir sagriezts tāds kontrasts, lai tikai izskatītos kubiski maiamisks. un vispār, jā, tās bildes ir īpaši gaismā, ir briesmīgas. bet okei, pirmā sezona un vēlie divitūkstošie. tāpat kā ofiss. un atradu vienu jaunu paralēli sevī un deksterā. bet varbūt vairāk arī nevajag skatīties. es neko īsti neiegūšu. tagad vismaz var mazliet pastāstīt, ka esmu mazliet produktīvi patērējis savu laiku. okei, laiku var visādi patērēt produktīvi. bet nu tā, ar domāšanu, ieslīgšanu detaļās or shit. ja vienu detaļu par ofisu, tad man ļoti patīk tā pāreja no pēdējā skata uz beigu titriem. brīnišķīgs elements/rīks/mūvs.
nujā, un es aizmirsu pārģērbties pēc makaronu taisīšanas un ēdot notriepu svaigo kreklu ar eļļu. fuck this.
|
| 19:37
“Enchiladas, a greasy tortilla sandwich containing chilies and a number of uninviting looking compounds and other nasty messes, are sold everywhere, filling the air with a pungent, nauseous smell.
—“THROUGH THE LAND OF THE AZTECS” BY “A GRINGO,” 1883”
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |